Bavāreja

Freistaat Bayern
Bavārejis breivvaļsteiba

Bavārejis karūgs i gerbs
Vaļsteiba	Vuoceja
Golvysmīsts	Minhene
Vaļsteibys volūda	vuocīšu, bavārīšu
Denonims	Bavarīši(u)
Ministru prezidents	Markuss Soders
Pluots	70 550 km²
Dzeivuotuoju skaits	13 076 721 (2018)
Laika zona -vosorā	UTC+1 (CET) UTC+2 (CET)
Teiklavīta	bayern.by

Bavāreja (vuocīšu: Bayern), oficiali zinuoma kai Bavārejis breivvaļsteiba (vuocīšu: Freistaat Bayern) iraid Voucejis federalais nūvods vuocīšu vaļsteibys dīnavydreitūs. Tei golvmīsts irā Minhene. Bavāreja iraid ļeluokais Vuocejis nūvods piec plateibys i ūtrs ļeluokais nūvods piec dzeivuotuoju skaita.

Bavāreja cauri godu simteņim iraid saglobuojusi sovys vītejuos tradicejis i nūvodā tīk turātys gūdā katuoļu tradicejis. Itys nūvods tai že iraid zinuoms deļ ikgodiejuo Oktobrafesta festivala iz kuru sabrauc tūristi nu vysa pasauļa.

Viesture

Nūzeimeigu lūmu Bavārejis viesturē ījam Viteļsbahu dzymta, kura vaļdeja bavarīšu zemīs 738 godus. 1180 godā Svātuos Rūmys Impērejis imperators Fridriķs I Barbarosa uzduovinova Viteļsbahim Bavāreju, kai ļieni i jī vaļdeja itamuos zemīs ļeidz 1918 godam, kod piec Pirmuo Pasauļa kora karaļs Ļudvigs III nūdeve sovu voru i Bavāreja dreiži tyka īkļauta Veimārys Republikys sostuovā.

Bavārejis Gercogiste

Nu 555 ļeidz 1623 godam Bavāreja beja gercogistis statusā. Agilolfingu dzymtys augstmaņs Garibaļds I tīk mināts hronikuos kai pirmais nu Bavārejis gercogim, kas vaļdeja puor bavārīšu zemem, byudams Merovingu vasaļs. Juo dzymta vaļdeja ļeidz 788 godam, kod Karolingu Impērejis imperators Kuorļs Ļelais piļņeibā puorjāme varu bavārīšu zemīs. Karolingi beja pi vorys ļeidz 911 godam. Franku vaļsteiba beja nūvuojinuota korūs ar vengrim i Ļuitpoldam roduos īspieja atgiut Bavārejis Gercogistei ļeluoku breiveibu i iz eisu laiku nūdrūšinuot sovai dzymtai gercogu gūdu.

Piec 947 goda, kod Ļuitpolduingu dzymta zaudieja voru, laikā ļeidz 1180 goda Bavārejis gercogu vītā pourmaiņus beja četrys dažaidys dzimtys - Ottoniaņi, Saliaņi, Veļfi i Babenbergi. Nivīnai nu dzymtom neizadeve nūstiprinuot sovu voru Bavārejā i tod pi vorys nuoce Otto I nu Viteļsbahu dzymtys. Jys beja vīns nu lobuokajim imperatora Frīdriķa I Barbarosys bruņinīkim i tamdeļ imperators por Otto I nūpalnim uzduovinova jam Bavārejis zemis i gercoga statusu.

Bavārejis Eļektorats

Reformācejis laikūs Faļcys eļektors Frīdriķs V pījāme Bohēmejis Karaļistys pusi Bohēmejis saceļšonuos laikā pret Gabsburgu dzymtu, kas beja par īmaslu Treisdesmitgodu Kora suokumam. Bavārejis gercogs Maksimiļians I paļeidzieja saglobuot katuoļu ticeibu sovuos zemīs i jis saglobova uzticeibu Gabsburgim. Svātuos Rūmys imperators Ferdinands II pateiceibā atjāme zemis i titulus Frīdriķam V i duovoja tūs Maksimiļianam I. Jis kļuva por vīnu no impērejis eļektorim i Bavārejis Gercogiste kļuva por Bavārejis Eļektoratu.

Bavārejis Karaļiste

Bavāreja topa par karaļisti Napoļeona koru laikā, kod tei pījāme Praņcejis pusi. Praņču uzvora korā pour austrīšim nūvede pi Presburgys Vīnuošonuos, kura beja labvieļeiga Bavārejai. Svātuo Rūmys Impēreja beidze sovu eksistenci i por sovu atbolstu korā, Napoļeons deve vairuokim vaļdnīkim augstuokus statusus, kas ļuove Maksimiļianam I krūnēt sevi por karaļi 1806 godā. Ļeidz 1813 godam, Bavārejis Karaļiste acaroda Reinys Konfederacejis sastuovā, kas beja sova veida moksa por karaļistis gūdu. Kora gadejumā, Bavārejai beja otkon juopaļeidz Praņcejai i Napoļeona koraspākam.

Geografeja

Skots iz Bavārejis Aļpim

Bavāreja rūbežoj ar Austreju, Šveicareju i Čekeju. Kūpiejais rūbežys gorums iraid 2705 kilometri. Cauri nūvodam tak divys ļelys upis - Donava i Maina. Bavāreja iraid boguota ar kolnim i azarim, iz rūbežys ar Austreju acarūn Bavārejis Aļpi, kuri sasnīdz ļeidz pot 3000 metru augstumu. Nūvodā iraid gandreiž 1600 dažaida ļeluma azari, starp ļeluokajim iraid Konigzī, Kimzī, Ammerzī i Tegernzī. Dziļuokais azarz iraid Vaļhenzī - 192 metri.

Ekonomika

Bavāreja iraid Vuocejis boguotuokais nūvods ar cīši atteisteitu riupnīceibu i turisma nūzari, kas dūd ļelu īguļdejumu vaļsteibys kūpejā budžetā. 2017 godā, Bavāreju apmekļieja 37.2 miļjoni tūristu nu vysa pasauļa. Nūvodā iraid daudzu ļelu uzjāmumu riupneicys - BMW, Audi, Adidas i citi.

Demografeja

Ostoņi nu 80 ļeluokojim Vuocejis mīstim acarūn Bavārejā. Minhene ar 1 456 039 īdzeivuotuojim iraid trešais ļeluokais mīsts vaļsteibā. 85.8% nūvoda īdzeivuotuoju iraid vuocīši, 14.2% iraid cittautīši nu Turcejis, Puolejis, Rumunejis i citom vaļsteibom.

Sports

Futbols

Futbols iraid cīši populars Bavārejā i golvmīsta Minhenis futbola klubs Bayern iraid zinuoms vysā pasauļī. Klubs iraid 29-kuortejs Vuocejis čempionata čempions i 5-kuortejs UEFA Čempionu ligys uzvarātuojs. Bavārejā iraid tai že taidi zinuomi futbola klubi, kai Nurnberg, Augsburg, Ingolstadt i Greuter Fürth. Bavārijā iraid dzimuši vairuoki nūpalnim boguoti futbolisti - pasauļa i Eiropys čempioni Fraņcs Bekenbauers, Gerds Miļļers, Fiļips Lams, Tomass Miļļers i daudzi citi.