Herzogtum Bayern
Bavārejis Gercogiste
555-1623

Gercogistis gerbs Otto I vaļdeišonys laikā

Bavārejis Gercogiste (sorkons) Rūmys Svātuos Impērejis sostuovā ap 1000 godu

Golvysmīsts Regensburga (ļeidz 1255)

Minhene (nu 1505)

Religeja kristīteiba
Vaļsteibys puorvaļde Feodalo monarheja
← Prīksteči

Reitfrankeja

Piecteči →

Bavārejis Eļektorats

Tiroļis Grāfiste

Briksenis Veiskupeja

Zaļcburgys Veiskupeja

Austrejis Markgrāfiste

Bogēmijis Palatinats

Myusdīnu teritorejis Vuoceja

Austreja

Italeja

Sloveneja

Bavārejis Gercogiste (vuocīšu: Herzogtum Bayern) — beja gercogiste myusdīnu Bavārejis teritorejā nu 555 ļeidz 1623 godam. Tei tyka suokūtnieji apdzeivuota ar Bavārīšu ciļtim i tuos gercogi beja franku valdnīku pakļauteibā. Pirmais gercogs beja Agilolfingu dzymtys augstmaņs Garibaļds I,[1] kas vaļdeja puor bavārīšu zemem nu 555 ļeidz 591 godam.

Viesture pataiseit

Ļeidz tam, kai Bavāreja tyka pi gercogistis statusa, itys regions beja svareigs pīrūbežys punkts frankim, lai varātu atsist sluovu uzbrukumus nu reitim. Septeituo godu simteņa beiguos, Agilolfingu dzymtys gercoga Teodo I laikā Bavāreja tyka pīvārsta kristīteibai. Teodo beja labvieļeigs klūsteru dibinuošanai i misionaru darbeibai juo zemīs.[2] Jys pots tyka kristeits Regensburgā i juo kristeituojs beja Zaļcburgys veiskups Ruperts.

Kod Franku Impēreja turpinova nūstiprinuot sovys pozīcejis Karolingu dzymtys laikā, gercogiste suoka zaudēt sovu naatkareibu i gercogam Tasiļonam III beja juonudūd vora Bavārejā franku karaļam Kuorļam Ļelajam.[3] Laika pūsmā nu 788 ļeidz 911 godam puor bavārīšu zemem vaļdeja franku karaļi.

Nūruodis i olūti pataiseit