Minhene
Daži nu īvārajomim Minhenis objektim (nu augšys kreisuos pusis uz lobū) - Pīterbazņeicys tūrņs, Nimfenburgys Piļs, BMW ofiss, Rāte y rātslaukums, Hofgartentempeļs i Allianz Arena Minhenis karūgs i gerbs | |||
Vaļsteiba | Vuoceja | ||
Nūvods | Bavāreja | ||
Pirmūraiz pīmināta | 1158 godā | ||
Pluots | 310.43 km2 | ||
Dzeivuotuoju skaits
|
1 456 039 (2017)
4700/km2 5 991 144 | ||
Laika zona -vosorā |
UTC+1 (CET)
UTC+2 (CET) | ||
Teiklavīta | muenchen.de |
Minhene (vuocīšu: München, bavarīšu: Minga) - iraid Voucejis federaluo nūvoda Bavārejis ļeluokais mīsts piec īdzeivuotuoju skaita i nūvoda golvmīsts. Ar 1.5 milljonim īdzeivuotuoju,[1] Minhene iraid trešais ļeluokais mīsts Vuocejā i 12-tais ļeluokais mīsts Eiropys Savīneibā.
Minhenī iraid daudz dažaidu apskatis objektu i Bavārejis golvmīsts iraid īcīneits turistu golapunkts. Mīsts ik godu uzjam miļjonus ourvolstu turistu, kuri dūdas iz Minheni, lai jimtu daļeibu Oktobrafestā, apzavārtu daudzūs īvāruojumūs arhitekturys pīminekļus i apmekļietu sporta posuokumus.
Viesture
pataiseitMīsta vuords iraid cieļīs nu sanvuocīšu volūdys vuorda Munichen, kas nūzeimej "pi mūkim". Kuodreiz mīsta vītā beja Benediktīšu ordeņa klūsters, kas vāluok topa por Mihnenis vacmīstu. Mūks iraid attāluots i mīsta gerbā. Minhene iraid pirmūreiz mināta 1128 godā.
Geografeja
pataiseitMinhene acarūn aptuveni 50 kilometru ottuolumā iz zīmeļim nu Aļpim i tamdieļ mīsta apkuortnī bīžuok iraid ļeits i snīgs. Mīsts iraid 520 metrus vyrs juirys ļeimeņa.