Bavārejis Eļektorats

Kurfürstentum Bayern
Bavārejis Eļektorats

1623-1806 Eļektorata karūgs i gerbs
Bavārejis Eļektorats (sorkons) Rūmys Svātuos Impērejis sostuovā ap 1648 godu
Golvysmīsts	Minhene
Religeja	kristīteiba
Vaļsteibys purvaļde	Feodalo monarheja
Bavārejis eļektori 1623-1651 Maksimiļians I 1651-1679 Ferdinands Mareja 1679-1726 Maksimiļians II Emanueļs 1726-1745 Kuorļs Aļbrehts 1745-1777 Maksimiļians III Josefs 1777-1799 Kuorļs Teodors 1799-1805 Maksimiļians IV Josefs
← Prīksteči Bavārejis Gercogiste	Piecteči → Bavārejis Karaļiste
Myusdīnu teritorejis	Vuoceja Austreja

Bavārejis Eļektorats (vuocīšu: Herzogtum Bayern) — beja naatkareigs Svātuos Rūmys Impērejis eļektorats myusdīnu Bavārejis teritorejā nu 1623 ļeidz 1806 godam, kod tys topa par Bavārejis Karaļisti. Vysā eļektorata eksistencis laikā pour tū vaļdeja Viteļsbahu dzymtys puorstuovji.

Viesture

Reformācejis laikūs Bavārejis gercogs Maksimiļians I paļeidzieja saglobuot katuoļu ticeibu sovuos zemīs i jis saglobova uzticeibu Gabsburgim Bohēmejis saceļšonuos laikā pret Gabsburgu dzymtu, kas beja par īmaslu Treisdesmitgodu Kora suokumam. Faļcys eļektors Frīdriķs V pījāme Bohēmejis Karaļistys pusi i Svātuos Rūmys imperators Ferdinands II atjāme zemis i titulus Frīdriķam V por juo nūdeveibu. Vāluok imperators pateiceibā por uzticeibu duovoja tūs Maksimiļianam I. Jis kļuva por vīnu no impērejis eļektorim i 1623 godā Bavārejis Gercogiste kļuva por Bavārejis Eļektoratu.

Geografeja

Bavārejis Eļektorats acaroda myusdīnu Vuocejis i Austrejis teritorejā. Eļektorata golvmīsts vysus juo pastuoviešonys godys beja Minhene.