Atvērt galveno izvēlni
Napoļeons Bonaparts

Praņcejis Imperatora Napoļeona Bonaparta portrets

Praņcejis Imperators
Vaļdeišonys laiks Pirmūreiz 18 lopu m. 1804 - 6 sulu m. 1814
Ūtrreiz 20 pavasara m. 1815 - 22 vosorys m. 1815
Pilns vuords
Napoļeons Bonaparts
Pīdzims 15 labeibys m. 1769 Ajačo, Korsikā, Praņcejā
Nūmyrs 5 lopu m. 1821 Svātuos Heļenys Solā, Lelbrytanejā
Dzymta Bonaparti
Tāvs Karlo Bonaparts
Muote Letīceja Ramoļino
Reļigeja Katuoļu

Napoļeons Bonaparts (praņcīšu: Napoleon Bonaparte; pīdzims 1769 goda labeibys m. 15.d - nūmyrs 1821 goda vosorys m. 5.d) — beja Praņcīšu miļitarists i imperators nu 1804 ļeidz 1814 godam i 1815 godā, kod jys iz 100 dīnom otguve sovu voru. Napoļeons kļuva ītekmeigs Pranču revoļucejis laikā, kod juo vadeibā tyka nūstyprinuota repubļika i apspīsta rojaļistu saceļšonuos. Napoļeona koru laikā, praņču armeja svinēje daudzys nūzeimeigys uzvorys i tamdieļ Napoļeons tīk uzskateits por vīnu nu lobuokojim koravodūņim ciļvēcis viesturē.[1]

Jauneibys godiLabot

Napoļeons Bonaparts pīdzima Korsikā, Karlo Bonaparta i Letīcejis Romaļino saimī. Napoļeons beja caturtais bārns i trešais dāls saimī. Jys tyka kristeits katuoļu ticeibā. Pi dzimšonys, juo vuords beja Napoleone di Buonaparte, kas iraid vaira itaļīšu nakai pranču vuords. Deļ juo itaļīšu izceļsmis i korsikys akcenta, Napoļeonu bīžai apsmēje juo skūlys i armejis bīdri. Tamdieļ, piec pirmojom preceibom jis nūmaneja vuordu i uzvuordu iz Napoleon Bonaparte, lai tys skanātu kai pranču vuords.[2]

Nazaverūt iz tū, ka Napoļeons sovys dzeivis laikā kļuva por Praņcejis imperatoru, sovys jauneibys godūs jys beja Korsikys patriots i nacionaļists. Napoļeona tāvs ar muoti ilgus godus ceinejuos, lai Korsika byutu naatkareiga nu Praņcejis vaļsteibys.

1779 goda jaunagoda mienesī, 9 godu vacumā, Napoļeons suoka vuiceitīs Otunys kristeigojā školā, bet dreiži jys tyka pourcalts iz miļitarū akademeju Briennā-ļe-Šato. Tur Napoļeons vuicejuos ļeidz 1784 godam.[3] Deļ tuo, ka Korsikā jys beja pīrads runuot korsikaņu i itaļīšu volūduos, školā jam beja griuteibys ar praņcīšu volūdu. Napoļeons kļuva nūslāgts i daudz laika veļteja gruomotom. Jys beja cīši ļels matematikys entuziasts.

Piec vuicebu beigom Briennā-ļe-Šato 1784 godā, Napoļeons suoka vuiceitīs Parīzis miļitarajā akademejā, kur jys kļuva por artiļerejis virsnīku. Jys beja pirmais korsikaņs, kas absoļvēje itū akademeju.[4]

Nūruodis i olūtiLabot