Igaunejis karūgs Igaunejis Republika (igauņu : Eesti Vabariik Europā pi Baļtejis jiurys . Vaļsteiba tur rūbežu ar Latveju dīnavydūs (343 km) i Krīveju reitūs (338 km). Baļtejis jiura skoloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs Suomu leics , a dīnavydvokorūs — Reigys leics . Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,31 milijoni dzeivuotuoju, ite vīns nu vysuzamuokūs bīzeibys ruodejumu Europā. Igauneja irā demokratiska parlamentariska republika, padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Igaunejis golvysmīsts i leluokais mīsts irā Talins .
Igauni vīna nu Baļtejis suomu tautu, kura etniskai radneiga suomu , līvu , votu i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar Švedeju , Daneju , Suomeju i Latveju . Igauņu volūda pīdar Suomugru volūdu saimei, jei leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga vengru volūdai , tok natur radneibys ar latgaļu ci latvīšu volūdu . Igauņu, suomu, vengru i maltīšu volūdys vīneiguos vaļsteibys volūdys Europys Savīneibā , kurys napīdar pi Indoeuropīšu volūdu saimys.
Igauneja paslūdynova sovu napavaļdeibu 1918 gods pebraļa 24 dīnā, tok piec parvareigys daškieršonys PSRS , napavaļdeiba atjaunynuota 1991 gods augusta 20 dīnā. Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys — NATO dalinīkvaļsteiba.
Cyti projekti
Baltu volūdu Vikipedejis
