Daneja
Golvysmīsts | Kopenhaga | |
Vaļsteibys volūda | danīšu | |
Monarhs | Frederik X | |
Ministru prezidents | Mete Frederiksena | |
Pluots | 42 943 km²[1] | |
Dzeivuotuoju skaits | 5 910 577 (2022) | |
Laika zona -vosorā |
EET (UTC +1), EEST (UTC +2) |
Daneja (danīšu: Danmark) irā vaļsteiba Pūstumu Europā. Kūpā ar Grenlandeju i Fareru Solom veidoj Danejis Kienesti (danīšu: Kongeriget Danmark). Daneja irā iz dīnavydim vysuvaira byunūša Skaņdinavejis vaļsteiba iz vyds Baļtejis i Pūstumu jiurys. Vaļsteibys teritoreju veidoj Jutlandejis pussola i nazcik solu – Zelandejis, Fina, Langelana, Bornholma i cytys mozys. Jutlandejis dīnavydūs rūbežs ar Vuoceju (68 km). Kategata i Eresuna jiuru šauris škir Daneju nu Švedejis, Skageraka jiuru šauris – nu Norvegejis. Pyrma Kīļa kanala izkasšonys, vīneigais kuģu ceļš nu Baļtejis jiurys da Pūstumu jiurai beja varams pa itym trejim kanalim, zynomim kai "Danīšu šauri".
Myuslaikūs Daneja irā konstitucionala monarheja ar parlamentarisku demokratisku vaļdeibu. Danejai irā vaļsteibys leidzīņa vaļdeiba i 98 vītejuos vaļdeibys (pošvoldi). Koč i nu 1973 gods Daneja irā Europys Savīneibys dalineica, jei navā dasaškieruse pi eurys zonys i vys vēļ vaļsteibys oficialuo valuta irā Danejis krona. Daneja irā nazcik vydtautisku organizaceju dalineica nu pošys īstateošonys dīnys – NATO i Vydtautiskuos ekonomiskuos kūpādareibys i raisteibys organizacejā (VEKRO). Taipoš jei irā Europys Drūsuma i Kūpādareibys organizacejis (EDKO) dalineica. Byuteigai atguoduot, ka Grenaldeja i Fareru Solys, teritorejis ar lelu autonomeju, navā Europys Savīneibys dalineicys.
Danejai ar jaukta tierga kapitalizma ekonomiku i augstu vaļsteibys labtureibu irā vīns nu pošu augstū leidzīņu ījāmumu leidzonumā. Danejā irā pošu lobais komercdarbeibys klimats pasaulī. Nu 2006 gods da 2009 godam Danejis Kieneste pīzeita kai "pošu laimeiguo vīta iz zemis", pamatojūtīs iz veseleibys, labtureibys i izgleiteibys standartim. 2010 godā Daneja pīzeita kai vīna nu pasauļa mozuok korumpetajom vaļsteibom.
Vaļsteibys nacionaluo danīšu volūda irā cīši radnesteiga švedu i norvegu volūdai, ar kū irā styprys kultureigys i viesturiskys saitys. 80,9% Danejis dzeivuotuoju irā evaņgeliku ļutarticeigī. Pa 2010 gods datim 548,000 cylvāku (9,9% Danejis dzeivuotuoju) irā emigranti ci emigrantu piedinīki. Vysuvaira (54%) nu jū irā cytu Skaņdinavejis ci Europys vaļsteibu ļauds, cikom cyti pa lelumam irā nu Tiveimim Reitim i Afrikys vaļsteibom.
Nūruodis
pataiseitItys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |