Igauneja

Eesti Vabariik
Igaunejis Republika

Igaunejis karūgs i gerbs
Golvysmīsts	Talins
Vaļstiskuo volūda	igauņu
Prezidents	Tomass Hendriks Ilves
Ministru prezidents	Tāvi Reivass
Pluots	45 226 km²
Dzeivuotuoju skaits (2009)	1 313 271
Laika zona -vosorā	EET (UTC +2), EEST (UTC +3)

Igaunejis Republika (igauņu: Eesti Vabariik) irā vaļsteiba Pūstumu Europā pi Baļtejis jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu ar Latveju dīnavydūs (343 km) i Krīveju reitūs (338 km). Baļtejis jiura skoloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs Suomu leics, a dīnavydvokorūs — Reigys leics. Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,31 milijoni dzeivuotuoju, ite vīns nu vysuzamuokūs bīzeibys ruodejumu Europā. Igauneja irā demokratiska parlamentariska republika, padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Igaunejis golvysmīsts i leluokais mīsts irā Talins.

Igauni vīna nu Baļtejis suomu tautu, kura etniskai radneiga suomu, līvu, votu i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar Švedeju, Daneju, Suomeju i Latveju. Igauņu volūda pīdar Suomugru volūdu saimei, jei leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga vengru volūdai, tok natur radneibys ar latgaļu ci latvīšu volūdu. Igauņu, suomu, vengru i maltīšu volūdys vīneiguos vaļsteibys volūdys Europys Savīneibā, kurys napīdar pi Indoeuropīšu volūdu saimys.

Igauneja paslūdynova sovu napavaļdeibu 1918 gods pebraļa 24 dīnā, tok piec parvareigys daškieršonys PSRS, napavaļdeiba atjaunynuota 1991 gods augusta 20 dīnā. Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys — NATO dalinīkvaļsteiba.

Etimologeja

Igaunejis pošu pasauka "Eesti", varama līta, izacēle nu romīšu viesturnīka Tacita dorba "Germania", kurymā apraksteitys kai germaņu tautys, tai i reitu patautys ar pasauku "aisti" (latiņu: Aesti). Tacits jūs aprakstejs kai cīši barbaryskys patautys, runojūšys vysā izškireigā volūdā kai cytys itamā apleicīnē. Taipoš skandinavu saguos Igauneja cieški apraksteita kai "Eistland". Latiņvolūdeigajūs rakstīņūs igauņu zemis cieški pasauktys kai "Estia" ci "Hestia". Igauņu pošu tautys pasauka beja "maarahvas" (zemis tauta). Tik 19 godu symtā, kab styprynuotu sovu nacionalū ideņtitetu, igauņi sovu tautu i zemi suoce saukt pa cytu volūdu paraugam "Eesti".

Latgaliskuo i latvyskuo pasauka "Igauneja" izacāluse nu Henrika kronikā apraksteituos Ugaunejis pasaukys, kura pa latvīšu lingvista Juoņa Eņdzelina guodim, bejuse izrunojama kai "Ügaunija".

Viesture

Livonejis Konfederaceja 1260. godā.

Igauneja jau 13 godu symta suokuos pīmynāta kai igauņu patautu apdzeivuota teritoreja, sasadorūša nu 8 zemu. Piec pyrmūs krysta vaidu Baļtejā (13 godu symta suokuos) Igaunejis zeme padaleita pa pusei – Dīnavydu Igauneju īslēdze Livonejis Konfederacejā, a Pūstumu Igaunejā nu 1219 da 1346 īstateja Igaunejis gercogisti kai Danejis vaļsteibys daļu, a piečuok puordeve vuocīšu Teutonu ordynam. Jau par godu itei zeme atdūta Livonejis ordynam. Livonejis Konfederacejā nalītova Igaunejis pasaukys. Jei atdzeivynuota 1583 godā, kod pūstumu Igauneju puorjēme Švedeja i juos sadorā beja pa sevim voldoma Igaunejis gercogiste (piečuok proviņceja). Dīnavydu Igauneja 1561 godā tyka Lītovys Lelajai Kunigaitejai (LDK, nu 1569 goda Obeju Tautu Republikai). Piec Obeju Tautu Republikys i Švedejis vaidu (1600—1629) dīnavydu Igauneja ītyka Švedejis sadorā, tok nabeja sasīta ar Igaunejis proviņceju, a kūpā ar pūstumu Latveju (Vydzeme i Reigys mīsts) īguoja Livonejis proviņcejā.

Nu 1645 goda, kod Švedeja puorjēme nu Danejis Sāremys solu, da Pūstumu vaidu beigom (1721) vysa igauņu apdzeivuotuo teritoreja pīdarēja Švedejai (lelums švedyskai runojūšu dzeivuotuoju beja repatriāti da Švedejis piec vuocīšu okupacejis Ūtrūs pasauļa vaidu godūs). 1721 godā vysys piec Pūstumu vaidu švedu vaļdeituos igauņu i latvīšu zemis tyka Krīvejis imperejai. Nazkodejuo švedu Igaunejis proviņceja pasadareja par Igaunejis guberneju, a Livonejis proviņceja — par Liflandejis guberneju.

Igaunejis napavaļdeiba īstateita 1918 gods pebraļa 24 dīnā, koč i mīreigai tū dareit trauceja vuocīšu okupaceja nu 1918 gods pebraļa da nojabra mienešam. Piec Vuocejis kapitulacejis Pyrmajūs pasauļa vaidūs 1918 gods nojabra 11 dīnā, sovu dorbu atjaunynova Igaunejis Tamlaiceiguo Vaļdeiba, kuru vadeja Konstaņtins Petss.

Ūtrūs pasauļa vaidu suokuos 1940 gods juņa mienenesī, pa aizagreigam TSRS i Vuocejis sasprīdumam, vaļsteibu okupej Sovetu Savīneiba i jau par mienesi pataiseita Igaunejis Sovetu Socialistiskuo Republika. 1940 gods augusta mienesī Igauneja daškierta Sovetu Savīneibai. Nu 1941 da 1944 godam, kod vaļsteibu kontrolej vuocīšu armeja, Igauneju puorjam Ostlandis komisiariats i īdzeivynoj Trešuo Reiha politiku.

Seviški lela pretiveiba Sovetu Savīneibys okupacejai aizsuoce 1987 godā, kurei, taipoš kai Latvejā, zynoma ar pasauku "Dzīšmuotuo revoluceja". 1989 gods augusta 23 dīnā nūtyka "Baļtejis ceļš". 1900 godā atjaunynuoja Igaunejis Apsardzeibys Savīneibu ("Eesti Kaitseliit"). 1991 gods augusta 20 dīnā Vysaugstuokuos padūmis sasprīdumā pījieme Igaunejis vaļstiskū napavaļdeibu. 1991 gods seņtebra 17 dīnā Iganeja tyka par Saškiertūs Naceju Organizacejis (SNO) dalinīkvaļsteibu. 1992 gods juņa mienesī nūteik naudys reforma — rubli paslūdynoj kai nalīteigu i atjaunynoj Igaunejis kronu. Tymā pošā godā pījam jaunu konstituceju. 1994 godā Krīvejis armeja nūīt paceli nu Igaunejis teritorejis, palīkūt tik Petseru i Viru Ingrejis apleicīnē (tān "de facto" Krīvejis Federacejis teritoreja). Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys NATO dalinīkvaļsteiba. Nu 2011 gods janvara mieneša oficialais atsaskaitīņu leidzieklis Igaunejis Republikā irā eura.

Geografeja

Igaunejis satelitatvaigs 2004 gods apreļa mienesī

Igaunejis vokorūs dobu veidoj solys, leiči i jiurmalis

Igaunejis rūbežs ar Latveju dīnavydūs irā 343 km, reitūs ar Krīveju 338 km. Nu 1920 da 1945 godam Igaunejis rūbežs ar Krīveju, pījimts pa 1920 goda Tarbatys Mīra Dasarunu, beja aiz Narvys upis pūstumreitūs i aiz Petseru mīsta dīnavydreitūs. Ituo teritoreja, aizjamūt 2,300 km² lelu pluotu, Stalins nalykumeigai daškīre Krīvejai Ūtrūs pasauļa vaidu beiguos. Deļ tam rūbežs iz vyds Igaunejis i Krīvejis navā nūstateits da myuslaikim.

Igauneja irā Baļtejis jiurys reitu molā taišni preteim Suomejai par Suomu jiurys leici iz daaugūšuos Reitu Europys platformys iz vyds 57,3 ° i 59,5 ° pūstumu paralelem i 21,5 ° i 28,1 ° reitu meridianim. Reļjefs zams, vydyskai tik 50 m viers jiuru leidzīņa. Vaļsteibys pošu augstais kolns — Lelais Munamegs (Suur Munamägi) dīnavydreitūs pasaceļ 318 m viers jiuru leidzīņa. Jiurmalis garums dasnīdz 3,794 km — ite jiurai daudzi leiču i šauru. Taipoš Igauneja tur vaira kai 1,500 solu (10% vaļsteibys pluota), tok dzeivoj tik kaiduos 9-10 soluos. Leluokuos irā Sāremā i Hījumā solys, kurys kūpā ar cytom mozuokom solom sataisa div apleicīņus.

Igaunejis klimats irā pūstumu dalis māranajuo zonā i puorīmys zonā iz vyds jiuru i koņtinentaluo klimata. Igaunejā irā četri godslaiki, vysi gondreiž vīna garuma. Vydyskuo temperatura sveirej nu 16.3 °C Baļtejis jiurys soluos da 18.1 °C zemisvidīnī juļa mienesī, goda pošuo syltuokajuo mienesī, i nu −3.5 °C soluos da −7.6 °C zemisvidīnī pebraļa mienesī, pošuo soltuokajuo mienesī. Vydyskuo goda temperatura Igaunejā irā 5.2 °C. Vydyskais krytuļu daudzums nu 1961 da 1990 godam beja nu 535 da 727 mm par godu. Snīga bīzums, kurs vysu bīzuokais irā dīnavydreitu Igaunejā, parostai byun nu dekabra mieneša vyds da vāleimom marta mieneša dīnom. Igaunejā irā vaira kai 1400 azaru, kuri pa lelumam mozi. Leluokais azars Peipuss (Peipsi) — 3,555 km2 pluotā. Vaļsteibys teritorejā i daudzi upu, tok vysys nalelys. Pošys garuokuos upis Vyhandu (162 km), Pernova (144 km) i Pyltsama (135 km). Taipoš byun daudzi pūri i peisi.

Politiskuo sistema

Igaunejis Republika irā parlamentariska demokrateja, kuramā prezidentu ībolsoj parlaments (ībolsuošona kas pīktū godu), Vaļdeibu taisa premjerministris, kuru pazeimoj prezidents, i 14 ministri. Lykumlaideibys vaļdi tur parlaments Riigikogu, kurs sadora nu 101 deputata. Parlamentu ībolsoj taisnā proporceigā ībolsuošonā iz četrim godim. Tīsu vaļdis pošu augstuokais organs irā Riigikohus ar 17 tīsnešim, kuru prīškinīku pazeimoj prezidents, a piečuok apstyprynoj parlaments da myužu.

Administrativais dalejums

Igaunejis apleicīni. Zaļuo lineja irā myuslaiku Igaunejis rūbežs ar Krīveju. Sorkonuo lineja paruodej teritorejis, deļ kuru Igaunejai irā rūbežu streideiba ar Krīveju.

Igaunejis Republika padaleita 15 apleiciņūs (maakond). Itaids dalejums irā nu 1990 gods, kod Igauneja atjaunynova napavaļdeibu nu Sovetu Savīneibys. Apleicīni seikuok padaleiti 33 mīstūs (linn) i 194 pogostūs (vald). 13 nu Igaunejis mīstim natur izškireigu pošvolda tīseibu i sadora kaudu nu pogosta pluotim.

Apleiciņs Admin. centrys Pluots (km²) Dzeivuotuoju skaits Reitu Viru apleiciņs Jehvi 3364 169688 Harjis apleiciņs Talins 4333 524938 Hīju apleiciņs Kardla 1023 10097 Jigevys apleiciņs Jigeva 2604 36780 Jarvys apleiciņs Paide 2623 36130 Vokoru apleiciņs Hāpsala 2383 27477 Pylvys apleiciņs Pylva 2165 31002 Pernovys apleiciņs Pernova 4807 88466 Raplys apleiciņs Rapla 2980 36678 Vokoru Viru apleiciņs Rakvere 3465 67151 Sārys apleiciņs Kuresara 2922 34723 Tarbatys apleiciņs Tarbata 2993 149605 Valgys apleiciņs Valga 2044 34135 Vyrovys apleiciņs Vyrova 2305 37888 Veilanda apleiciņs Veilands 3422 55657

Ekonomika

Igauneja irā jauna Europys i Pasauļa Tierdzeibys organizacejis dalinīkvaļsteiba, lūbeigai puorguojuse pi paveiceigys tierga ekonomikys i tur styprys saitys ar Vokoru Europu vaļsteibom. Pyrmuo nu Baļtejis vaļsteibom, kura īdzeivynoja euru kai vaļsteibys valutu. Pa Krīvejis krizei 1998-1999 godā, taipoš kai cytu Baļtejis vaļsteibu ekonomika, mudrai pīauga (vydyskai 5% par godu, 2004 godā — 6,2%). Inflaceja 2004 godā beja 3%.

Golvonuos ekonomikys atzaris — elektronika, telekomunikacejis, jiureiba. Vaļsteibā izraisteita transporta infrastruktura. Seviški zeimeigu ītaku dora jaunuos tehnologejis nu Suomejis, Švedejis i Vuocejis, treis leluokim tierdzeibys partnerim. Nasaverūt iz tū, ka īmūšais saskaitys deficits palīk lels, vaļsteibys budžets tur €151 miljonu viersejumu. 2005 gods pādejuo catūrtdalē bezdorba leidzīņs dasnīdze 0,7%. Saleidzynūt ar tū pošu 2004 gods catūrtdali, nadorbs pasamazynoja par 1,5%.

Nu 2011 gods janvara 1 dīnys Igaunejis krona puormeita iz Euru.

Igauneja	Eksports	Imports
Suomeja	18,4%	18,2%
Švedeja	12,4%	9%
Latveja	8,9%	5,7%
Krīveja	8,1%	13,1%
Vuoceja	5,1%	12,4%
Lītova	4,8%	6,4%

Demografeja

Gondreiž vīna trešdale nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj Talinā

81,4% Narvys dzeivuotuoju irā krīvi

Igaunejā 2009 godā dzeivova 1 340 415 dzeivuotuoju. Dzeivuotuoju bīzeiba 29 cylv./km². Gondreiž vīna trešdale nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj golvysmīstā Talinā. Cyti leluoki mīsti irā studentu mīsts i dīnavydu golvonais centrys Tarbata, industrejis rūbežmīsts Narva i vosorys atpyutys centrys Pernova. Vaļsteibā dreiži mazynojās dzeivuotuoju skaits deļ emigracejis, zama dzymstamuma leidzīņa i lela mierstamuma. Vydyskais vaļsteibys dzeivuotuoja vacums irā 39,9 godu. Samārā ar pasauļa ruodejumim, vydyskais pasauļa dzeivuotuoja vacums irā 28,4 godu. Vydyskais dzeivis garums 72,82 godu. 2008 godā 69% vaļsteibys dzeivuotuoju dzeivova mīstūs, cyti soluos.

Etniskais sadors

Tauta	Dzeivuotuoju skaits	%
Igauni	921,062	68.7%
Krīvi	344,280	25.6%
Ukraini	28,158	2.1%
Boltkrīvi	16,134	1.2%
Suomi	11,035	0.8%
Tatari	2,487	0.2%
Latvīši	2,216	0.2%
Puoli	2,216	0.2%
Lītaunīki	2,077	0.1%
Žydi	1,900	0.1%
Vuocīši	1,900	0.1%
Cyti	9,084	0.7%

Volūda

Oficialuo Igaunejis Republikys volūda irā igauņu. Pa 200 goda datim, tei irā dzymtuo volūda 83,4% Igaunejis dzeivuotuoju. Igauņu volūda pīdar Suomugru volūdu saimei, jei irā radnesteiga suomu, līvu, votu, samu, vengru i cytom volūdom, tok navā leidzeiga sovu sābru latgaļu, latvīšu, krīvu i švedu volūdom, kurys pīdar indoeuropīšu volūdu saimei.

15,3 % Igaunejis dzeivuotuoju dzymtuo volūda irā krīvu. Taipoš jū zyna lelums vacuoku godu igauņu, kas dzeivovuši sovetu okupacejis laikā. 2006 gods apklausys dati līcynoj, ka krīvyskai runuot var 66% vaļsteibys dzeivuotuoju, kurim krīvu volūda navā dzymtuo. Taipoš 46% runoj angliskai i 22% vuocyskai.

Religeja

Risti ļutaru bazneica

Igauneja irā vīna nu mozuok religiskajom vaļsteibom pasaulī. Pa 2000 gods datim tik 32 % dzeivuotuoju īskaiteja sevi pi kaidys konkretys ticeibys:

• 152 237 evangeliskī ļutari
• 143 554 pravoslavi
• 6 009 baptisti
• 5 745 Jehovys līcinīki
• 3 823 katuoli
• 2 515 staroveri
• 1 561 adveņtisti
• 1 455 metodisti
• 1 387 musulmoni
• 5 008 cytu religeju pīstuovi

Pa 2005 gods apklausys datim, 16% Igaunejis dzeivuotuoju "tic, ka ekzistej Dīvs", 49% "tic, ka irā kaids naviņ gors ci dvēseliska energeja" i 10% "natic ni kaidam naviņ dīvam, ni goram ci dvēseliskai energejai". Pa itim datim, Igaunejā irā mozuokais Dīvam ticeigū cylvāku skaits Europys Savīneibā.

Sports

Sleižuošona irā vīns nu pošu popularū sportu Igaunejā. Atvaigā: Rolands Lessings

Sports irā zeimeiga Igaunejis kulturys dale. Pa napavaļdeibys paslūdynuošonai 1918 godā, Igauneja kai naceja pīsadaleja 1920 gods Vosorys Olimpiskajuos kaituos, koč i Olimpiskuo komiteja tyka īstateita 1923 godā. Pyrmuos Zīmys Olimpiskuos kaitys beja 1924 godā. Igaunejis atleti pīsadaleja Olimpiskajuos kaituos da 1940 goda sovetu okupacejai. 1980 gods Vosorys Olimpiskuo kaitu buruošonys regata nūtyka golvysmīstā Talinā. Atjaunynūt napavaļdeibu, Igauneja pīsadalejuse vysuos Olimpiskajuos kaituos. Vysuvaira medaļnīku Igaunejai irā vīglatletikā, ceiksteišonuos i leidzonumu sleižuošonā.

Kīkings irā vysā jauns sports, kuru radeja Ado Kosks Igaunejā 1996 godā. Tys irā sports ar specialai puormeitim šyupeļom, kuramuos sportists raudzej apsagrīzt par 360 gradu.

Verīs taipoš

• Igaunejis mīstu saroksts