Pūstinis pogosts irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms, biblioteka i feļčeru punkts Pūstinis solā, klubs, feļčeru punkts, pansionats i dīnys centrys Skuku solā i biblioteka Joninu solā. 1999 godā Pūstinis poamatškolai daškiera Skuku suokuškolu, partū tān pogostā tik vīns vuiceibu īstots.

Pūstinis pogosts
Nūvods: Kruoslovys nūvods
Centrys: Pūstine
Pluots: 127.49 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010): 1030[1]
Bīzeiba: 8.1 dz./km2

Viesture

pataiseit

1935 godā Daugpiļs apleiciņa Pūstinis pogosta pluots beja 132,47 km² i tymā dzeivova 4274 ļauds.[2] 1945 godā pogostā īstateja Joninu, Nauļānu, Pleiku i Pūstinis solys padūmi i 1949 godā pogostu likvidieja. Kruoslovys rajona Pūstinis solai 1954 godā daškiera likvidātū Nauļānu solu, 1979 godā likvidātū Joninu solu.[3] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kruoslovys nūvodam.

Rūbeži

pataiseit

Pūstinis pogosts tur rūbežu ar:

Dzeivuotuoji

pataiseit

Pūstinis pogostā dzeivoj 1030 ļauds, nu jū 25,4% latvīšu, 46,7% boltkrīvu i 19,2% krīvu.

Pūstinis pogosta ļauds dzeivoj 63 soluos.[4] Pošu leluos solys - Pūstine (pogosta centrys), Skuki, Pleiki, Nauļāni, Gromyki, Auguļova, Jonini.

Zeimeigi ļauds

pataiseit
  • F. Koleda - školuotuojs, kulturys dareituojs;
  • Valerejs Ļuļs - uorsts, terapeits.

Saimisteiba

pataiseit

Transports i saiteibys

pataiseit

Pogosta teritoreju naškārsoj nivīns vaļsteibys zeimebys ceļš, sative nūteik pa nazcik vītejuos zeimeibys celim. Taipoš dzeļžaceļa linejis pogostā navā.

Pūstinis pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale "Pūstine" (LV-5666).[5]

Nūruodis

pataiseit
  1. Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. LĢIA vītvuordu datubaza
  5. Latvejis posta iņdeksu gruomota