Boltkrīveja

Рэспубліка Беларусь
Boltkrīvejis Republika

Golvysmīsts	Minska
Vaļsteibys volūda	boltkrīvu volūda, krīvu volūda
Prezidents	Alaksandrs Lukašenka
Ministru prezidents	Sergejs Rumass
Pluots	207 560 km²
Dzeivuotuoju skaits	9 498 700 (2016)
Laika jūsla -vosorā

Boltkrīvejis Republika (boltkrīvu: Рэспубліка Беларусь, krīvu: Республика Беларусь) irā vaļsteiba Europā. Boltkrīvejā ir divejis vītejuos volūdys: boltkrīvu i krīvu, tūmār ilgtermeņa rusifikacejis deļ dominej krīvu.

Īdzeivuotuoju skaits iz 2024. goda 1. janvari ir 9 155 978 cylvāki.

Valsts ekonomika ir pamatuota uz rūpniecēbu, lūpša transporta, ķīmisko rūpniecēbu i technoloģijam. Lauksaimnīceiba arā ir svarēga lūma, itei sažova graudi, kartupeļi, lins i olas. Pīdraudužo saimnieceibu ar īrodišķim valstīm, īpaši Krīveju, i starptautisko sadarbēbu. Valsts ir eksportierējka dīveras rūpniecēbūs produkcējas i lauksaimnīceibas vīducys.

Piec PSRS sabrukuma

Piec PSRS sabrukuma i naatkareibys dabuošonys Boltkrīveja palyka par parlamentaru republiku. Lykumdūšonys vara tyka pīškierta Augstuokajai padūmei, kurys pyrmais prīšksādātuojs beja socialdemokrats Stanislavs Šuškevičs. Izpyldvarys, tymā skaitā kontrole puor drūšeibys īstuodem, beja Ministru padūmis rūkuos, kuru vadeja Vjačeslavs Kebičs, kurs sovu omotu saglobuoja nu 1990. goda. 1992. godā tyka īvīsts Boltkrīvejis rublis, i suocēs sovu bruņuotūs spāku veiduošona. 1993. godā Boltkrīveja ratificēja Storptautiskū paktu par pylsūniskajom i politiskajom tīseibom.

1994. godā tyka pījimta Satversme, nūtyka pyrmuos prezidenta vieliešonys. Par prezidentu tyka īvālāts Aleksandrs Lukašenko, a Boltkrīveja tyka puorveiduota nu parlamentaruos republikys par parlamentaru-prezidentu. 1995. godā jis īrūsynuoja referendumu, kura rezultatā krīvu volūda sajēme vaļsts statusu iz vīnaida pamata ar boltkrīvu, tyka maineits gierbūņs i karūgs, prezidents sajēme tīseibys likvidēt parlamentu sistematiskys voi rupjs konstitucejis puorkuopums. Prezidents turpynuoja kursu, kuru mierkis ir ekonomiskuo integraceja ar Krīveju.

Da 1996. goda Boltkrīvejā pasastyprynuoja pretrunys storp prezidentu i parlamentu, i vaļsts īguoja politiskuos krīzis periodā. Piec prezidenta iniciativys tyka reikuots ūtrais referendums, kura rezultatā tyka izdareitys izmainis konstitucejā, kas īvārojami paplašynuoja prezidenta tīseibys i puorveiduoja republiku nu parlamentaruos-prezidenta par prezidenta. Prezidents sajēme īspieju izdūt dekretus, kam ir lykuma spāks, tīseibys agruok likvidēt parlamentu, vareiba veiduot Satversmis tīsys golvonū sastuovu i cytys pylnvarys. Augstuokuo padūme tyka likvidāta, nu deputatu, kas beja uzticeigi i neitrali pret prezidentu, tyka izveiduota divpalatu Nacionaluo asambleja. Dažys vaļsts i storptautyskuos īstuodis, par pīmāru, Eiropys Padūme i Eiropys Savīneiba, oficiali naatzyna referenduma rezultatus, apgolvojūt, ka referendums tyka reikuots ar nūpītnim procesualajim puorkuopumim.

Piec 1996. goda referenduma nu jauna suocēs 5 godu prezidenta termeņa atskaiteišona, partū nuokušuos vieliešonys nūtyka tikai 2001. godā. Pyrmajā kuortā uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Pyrma i piec vieliešonom vysā vaļstī nūtyka streiki i mitingi izgaisušūs politiku pīmiņai.

2004. godā nūtyka jauns referendums, kura rezultatā nu Satversmis tyka atcalti prezidenta termeņu skaita īrūbežuojumi i, taidā veidā, Aleksandrs Lukašenko sajēme tīseibys pīsadaleit turpmuokajuos prezidenta vieliešonuos. 2006 goda 19 martā trešū reizi tyka īvālāts par Boltkrīvejis prezidentu. Piec ituo opoziceja organizēja masu protestus. 2010 goda 19. decembrī nūtyka catūrtuos prezidenta vieliešonys, kuru rezultatā Aleksandrs Lukašenko tyka puorvēlēts iz catūrtū termeņu. Tikom ituos vieliešonys, taipat kai 2001. i 2006. goda vieliešonys, naatzyna ASV i Eiropys Savīneiba, i tom leidza beja ari protesti.

2008., 2011. i 2014. godā Boltkrīvejā pīdzeivuoja finanšu krīzis, kas saisteitys ar uorejim šokim (golvonūkuort Krīvejis ekonomikai), vaļsts hronisku nagativū uorzemu tierdznīceibys bilanci i ekonomikys politikys tryukumim. Pīktuos prezidenta vieliešonys nūtyka 2015. goda oktobrī. Par jūs uzvarātuoju tyka pasludynuots Aleksandrs Lukašenko ar rekordu rezultatu 83,49%. Sakarā ar masu demonstraceju tryukumu, tyka apturātys ES sankcejis, kas nūsaceitys piec 2010. goda vieliešonom. ES lāmumu ītekmēja ari politiskūs īslūdzeitūs atbreivuošona 2015. goda vosorā.

2020. goda augustā nūtyka sastuos prezidenta vieliešonys, piec kurom Aleksandrs Lukašenko tyka puorvēlēts iz sastu prezidenta termeņu. Juo golvonuo pretinīce Svetlana Tihanovskaja, kai viestej Centraluos vieliešonu komisejis dati, dabuoja 10,12%. Eiropys Savīneiba, ASV i vairuokys cytys vaļsts nav atzynušys Lukašenko lykumeibu. Vieliešonys izraiseja leluokūs protestus vaļsts viesturē. Saskaņā ar EDSO ziņuotuoja secynuojumu Moskovys mehanisma ītvorūs ir naapstreidami pīruodejumi par vieliešonu kruopšonu, i drūšeibys spāki sovā darbeibā, reagejūt iz mīreigom demonstracejom, izdareja masveida cylvāktīseibu puorkuopumus, tymā skaitā ari mūceibu izmontuošonu . . Sadursmēs storp dažim protestātuojim i tīseibaizsardzeibys darbinīkim policeja izmontuoja osoru gazi, apdullynuošonys granatas, iudiņa lelgobolus i gumejis lūdis, kas, piec tīseibaizsardzeibys darbinīku dūmom, tyka attaisnuots ar demonstrantu provokacejom i sabīdryskuos kuorteibys puorkuopumim. Publiska palyka puormiereiguo brutalitate, ar kaidu drūšeibys spāki pret protestātuojim izaturēja pret protestu pyrmajuos dīnuos. Pyrmajā protestu nedeļā nūmyra diveji cylvāki, īvaiņuoti vaira kai diveji symti. Piec vieliešonom Boltkrīvejis opoziceja suoce veiduot vysaidys īstuodis: Boltkrīvejis opozicejis koordinacejis padūmi, Tautys pretkrīzis puorvaļdi, Vīnuotū nūzīdzeibys registracejis gruomotu. Protestu deļ cīte vaļsts ekonomika: cenys uorzemu valūtom pīauga, cylvāki suoce izjimt sovus depozitus nu bankom, roduos ari defaulta risks.

Nu Krīvejis pylnmārūga ībrukuma suokuma Ukrainā 2022. godā Krīvejis armeja nu Boltkrīvejis teritorejis škārsoj Ukrainys rūbežu Kijevys, Žitomirys i Černigovys apgobolūs, ir palaistys ari Krīvejis ballistiskuos raketis.