Ezs
Ezs, parostais ezs (latiņu: Erinaceus europaeus) irā kustūņāduoju (Insectivora) ailis dzeivinīks, pīdarūšs eziņu (Erinaceidae) saimei. Latgolā dzeivoj div ežu škirys — boltys kryuts (reitu) ezs i bryunys kryuts (parostais) ezs. Boltys kryuts ezs irā gona cieškys vysā Latgolā, a bryunys kryuts ezs cīši reši — tik pošūs Latgolys pūstumūs. Bryunys kryuts ezs īraksteits Latvejis Sorkonuos gruomotys 3 kategorejā i Baļtejis jiuru regiona Sorkonajā gruomotā.[1] Dzeivinīki aktivi pakrieslī i naktī. Vysāduoji, tok vysuvaira ād dzeivinīku barūkli — pelis i cytus seikus grauziejus, vardivis, škierzlotus, vysaižys vabalis i kuopurus.
| Parostais ezs | |
|---|---|
 | |
| Ziniskuo klasifikaceja | |
| Pasauļs | Dzeivinīki (Animalia) |
| Tips | Hordini (Chordata) |
| Klase | Zeideituoji (Mammalia) |
| Aiļa | Kustūņāduoji(Insectivora)) |
| Saime | Ezini (Erinaceidae) |
| Giņts | Parostī eži ( Erinaceus)) |
| Škira | Ezs (Erinaceus europaeus) |
| Ziniskuo pasauka | |
| Erinaceus europaeus | |
| Paplateiba | |
 Bryunys kryuts eža (Erinaceus europaeus) paplateiba Europā | |
Izavierīņs
pataiseitAugums 230—280 mm gars, mugora i suoni nūauguši eisim, tymsim dzanyulim (odotom), iz vādara padzoltoni mateni. Pīaudzs ezs sver 800—1200 g. Dzymdynoj 3—8 plykus ežalānus, kam par puors dīnu uzaug dzanyuli.
Dzeivisvītys
pataiseitEži dzeivoj mežamoluos, kryumuojūs i cylvāka dzeivisvītu tyvumā — suodūs i parkūs. Nameiļoj dzeivuot slapņuos i volgonuos vītuos. Ezs nasabeist cylvāka i labi atguodoj vītys, kur jū dabaroj.
Paplateiba
pataiseitEzs paplateits vysā Europā. Boltys kryuts ezs paplateits nu Centraluos Europys vokorūs da Sibiram (Uralu dīnavydim) reitūs. Dīnavydūs jis dzeivoj da Turcejai, Kaukazam, kazahejai, Izraeļam i Iranam. Pūstumūs jis dzeivoj da Latvejai i Moskvys apgabaļam Krīvejā.
Bryunys kryuts ezs paplateits Latvejis pūstumūs, Igaunejā, Skaņdinavejis dīnavydūs i tyvai jiurom, taipoš vysā Vokoru Europā nu Atlaņtejis okeana da Čekejai i Puolejis, Austrejis vokorim.
