Latgola: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
Roalds (sprīža | devīņs)
n Latgaliskuojums
5 aiļa
''Golvonais rakstīņs [[Latgolys doba|Latgolys doba]]''
 
Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz [[Latgolys augstaine|Latgolys]] i [[Sielejis augstaine|Sielejis]] augstaiņu i [[Reitulatvejis zamaine|Reitulatvejis]], [[Mudovys zamaine|Mudovys]], [[Polacka zamaine|Polacka]] zamaiņu. Karaktereigais Latgolys [[Zemisvierīņs|zemisvierīņs]] ar [[Kaupris|kauprim]] i [[Līkne|līknem]] pasadarejs kai [[Laduojs|laduoja]] [[Veice|veicis]] rezultats geologiskajūs [[Ladslaiki|ladslaikūs]]. Latgolys pošys augstuos viersyunis pa vyscaureigajam (absolutajam) augstumam – [[Lelais līpkolns|Lelais līpkolns]] (289 m augšuok jiuru leidzīņa) i [[Dzierkaļu kolns|Dzierkaļu kolns]] (286 m augšuok jiuru leidzīņa) Rēznis rajonanūvoda Kaunatys pogostā. Pa samiereigajam (relativajam) augstumam pyrmū vītu aizjam [[Dzierkaļu kolns|Dzierkaļu kolns]], jis pasaceļ augšuok apleicīnis par 89 metri.
 
Latgolys pareizi sauc Zylūs azaru zemis, Azarzemis. Regiona līknēs atrassim net kaidu tyukstūšu azaru, nu jūs poši lelī – [[Lubuons|Lubuons]] (viersa pluots 8070 ha) i [[Rāzna|Rāzna]] (5756 ha). Vysudziļais Latgolys azars (65 m) – [[Dreidzs|Dreidzs]]. Nu sovys pusis, KruoslovysDafdys rajonānūvodā asūšais Ješs tur vysuvaira azarsolu (69). Pa skaitam lelums Latgolys azaru saguluši [[Latgolys augstaine|Latgolys augstainē]].
 
Regionā taipoš namoz upu, tok juos vysumā napalelys. Poša leluo, poša skaistuo i kulturviesturiskai vysusvareiguo upe – Daugova, ītakūša Latgolā nu Boltkrīvejis teritorejis. Gobola iz vyds Kruoslovys i Daugpiļs, kurymā upe taisa pīcus leikumus i tak pa apmāram 40 m dziļu upleju, kod nakod sauc Latgolys Šveicarejis. Svareiguokys Daugovys datakys Latgolā – Aivīkste, Dubna.
 
[[Reitulatvejis zamaine|Reitulatvejis zamainē]] izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjam lelu daļu ModūnisKrystapiļs i JākubpiļsVarakļuonu rajonunūvoda.
 
Meži sadz apmāram trešu daļu Latgolys teritorejis. Pūstumlatgolā stīpās egļu skuti, a car Daugovu – prīžu syli. Dīnavydlatgolys leluos dalis [[Zemisvierīņs|zemisvierīņam]] soveigys bārzu bierzs.
 
Latgolā plotys kudrys atrastovys: Krīvu–Jersikys pūrs PreiļuLeivuona rajonānūvodā, Kreiču i Kreņovas pūri LudzysKuorsovys rajonāi Cyblys nūvodā, Strūžānu pūrs Rēznis rajonānūvodā, taipoš muola atrastovys: BolvuVileks rajonanūvoda Kuprovā, Preiļu rajona Leivuonā, Daugpiļs rajonanūvoda Neicgalī. Celim stateit Latgolā lītoj dolomitu, kura pošleluos atrastovys pi JākubpiļsJākubmīsta. Daugovys uplejā i juos apleicīnē irā lelys smiļkšu atrastovys. Leivuona boltū kvarca smiļkti lītoj vītejuo stykla dareitova.
 
Klimats Latgolā koņtinentaluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vys byun drupeit soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuokuo temperatura (–43 gradi C), i Daugpilī – absoluotuo vysuaugstuokuo (+36 gradi C).
21 aiļa
Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru.
 
Latgolā irā nazcik vaļsteibys sorgojamu dobys objektu – Teiču rezervats, sorgojamuos teritorejis apleik Dreidža, Istrys, Pildys i Odumovys azaru, taipoš 3 sorgojama [[Zemisvierīņs|zemisvierīņa]] apvydi – Sielejis, Viersdaugovys i Daugovys lūku. Jī izslyvuši caur sovpateigajim, daudzatmejeigajim vierīnim i sevišku dobys skaistumu. Bez tuo Latgolā irā daudzi cylvāka īriedeitu parku, a Daugpiļs rajonanūvoda Neicgaļa pogostā atsaguļs miļža akmiņs (apleikmārs 30,5 m, augstums 3,5 m).
 
 
;Pošys augstuos Latgolys viersyunis: ''Pasauka (Byušonys vītys rajonsnūvods i pogosts) – vyscaureigais augstums (augšuok jiuru leidzīņa) – samiereigais augstums (augšuok apleicīnis)''
* [[Lelais līpkolns|Lelais līpkolns]] (Rēznis rajnūv. Kaunatys pog.) – 289,3 m a. j. leidz. – 86 m
* [[Dzierkaļu kolns|Dzierkaļu kolns]] (Rēznis rajnūv. Kaunatys pog.) – 286,3 m a. j. leidz. – 89,2 m
* Dubuļu kolns (Rēznis rajnūv. Kaunatys pog.) – 273,8 m a. j. leidz. – 61,8 m
* Karaļu kolns (Rēznis rajnūv. Kaunatys pog.) - 272,2 m a. j. leidz. – 55,6 m
* Kromaņu kolns (Rēznis rajnūv. Kaunatys pog.) - 271,1 m a. j. leidz. – 53,8 m
* Dekšņa kolns (Rēznis rajnūv. Kaunatys pog.) - 266,5 m a. j. leidz. – 34,9 m
* Greizais kolns (KruoslovysDagdys rajnūv. Aņdzeļu pog.) - 263,7 m a. j. leidz. – 60 m
 
 
;Poši lelī Latgolys azari: ''Pasauka (Byušonys vītys rajonsnūvods) – viersa pluots''
* [[Lubuons|Lubuons]] (Rēznis i Modūnis rajnūv.) – 8070 ha
* [[Rāzna|Rāzna]] (Rēznis rajnūv.) – 5756 ha
* Rušyuns (PreiļuRibinišku rajnūv.) – 2373 ha
* Sivers (Kruoslovys rajnūv.) – 1759 ha
* Cierms (Ludzys rajnūv.) – 1261 ha
* Ješs (KruoslovysDagdys rajnūv.) – 988 ha
* Lelais Ludzys azars (LudzysCyblys rajnūv.) – 846 ha
 
 
;Poši dzilī Latgolys azari: ''Pasauka (Byušonys vītys rajonsnūvods) – vysulelais dziļums''
* Dreidzs (Kruoslovys rajnūv.) – 65 m
* Garais (Kruoslovys rajnūv.) – 56 m
* Iļdzs (KruoslovysAglyunys rajnūv.) – 46 m
* Ormejs (Kruoslovys rajnūv.) – 43 m
* Ojats (Kruoslovys rajnūv.) – 41 m
 
* Ričs (Daugpiļs raj.) – 40 m
* Sventa (Daugpiļs raj.) – 38 m
 
==Administrativais dalejums==