Mariņdzis piļs

Mariņdzis (latvīšu: Marindzes muižas pils) aba Marinzejis muižys piļs (Marinzejas muižas pils) pastateita nu 1845 da 1847 godam klasicizma arhitekturā. Vaļsteibys zeimeibys arhitekturys pīminieklis irā Krystapiļs nūvoda Atašīnis pogostā. Muiža bejs vīns nu daudzeju fon der Borhu sovumu Latgolā. Muižys centra pīstateiba sataiseita ap regularu prīškys pogolmu. Nu ībraucamuo ceļa pusis pogolmu apjieme akmiņu sātmaļs, a tuoļuok beja muižys kliete, staļs i ūtrā pogolma golā piļs. Tān pilī dora Atašīnis pogosta Bruoļu Skryndu vydsskūla.

Mariņdzis muižys piļs prīškys fasads

Viesture

Mikaels fon der Borhs, zininīks, kolekcionars i literats, beja Varakļuonu muižys sovinīks. Sovim dālim jis atstuoja puormaņtīņus — vīnam Varakļuonu muižu, ūtram Borkovys, a trešam Juzefam fon der Borham Mariņdzis muižu. Mariņdzis grafs apsaženieja lelciļteigu damu Emu Holinsku, Aleksandra Puškina radineicu. 19 godu symta pilij stateibā izlītuoti i vītejī sorkonī cegli, i nu Suomejis atvasts granits. Piļs pudameņte stateita šulim nu Teiču pūra Buorboļu pussolys ūzulim. Pilī izaglobuojuši senejī cepli i pa doļai interjera apskaiste. Pilij vyds doļā bejs vierīņtūrneits aba beļveders, tok Ūtruo pasauļa vaidu godūs sagrauduots i vaira naatjaunynuots. Deļ Latvejis zemis reformys pili puorjieme nu grafim i nu 1924 gods pilī dora skūla.

Muižys suods

Tymā pošā laikā, kod stateja pili, Mariņdzis azarmalē suoce radeit i muižys suodu. Anglīšu i praņcīšu jaukta stiļa parkā sādynuoti nu Vuocejis atvasti kūki. Suodā daudzi ratu kūku škiru. Tuoļuok parks aizīt mežaparkā. Izaglobuojuši i puors muižys saimisteibys kuormi. 2 kilometru garumā nu Atašīnis da muižai vad kūku aleja. Senejais suods i azars sataisa breineigu apleicīnis vierīni. Car suodu tak Osoru upe.

2008 gods sīna mieneša 14 dīnā Latgolys vokoru doļā — Leivuona i Krystapiļs nūvodā — graudova vārputvīsyuls. Tys iznycynova lelu doļu Mariņdzis muižys suoda, izguozdams vaira kai 150 godus vacus kūkus ar vysom saknem.