Kuolka
- Itys rakstīņs irā ap solu. Ap upi verīs rakstīņu Bruzile.
Kuolka (līvu: Kūolka; latvīšu: Kolka)[1] irā sola Latvejā, Talsu nūvoda pūstumūs, Kuolkys pogosta centrys. Tei irā pi Reigys leiča jiurmalis, dynvidūs nu Kuolkysroga, 64 km nu nūvoda centra Talsim i 160 km nu Reigys. Kuolku dasnēdz diveji autoceļi: P124 Ventspiļs tecīņā i P131 Reigys tecīņā.
| Kuolka | |
|---|---|
| — Lelsola — | |
 | |
  Kuolka | |
| Koordinatys: 57°44′33″N 22°35′4″E / Koordinatys: 57°44′33″N 22°35′4″E / | |
| Nūvods | Talsu nūvods |
| Pogosts | Kuolkys pogosts |
| Dzeivuotuoju sk. (2022[1]) | 636 |
| Cytys pasaukys | līvu: Kūolka latvīšu: Kolka |
| Posta iņdeksi | LV-3275 |
| Teiklavīta | www.kolka.lv |
Solys pasauka pataiseit
Solys pasauka Kuolka (līvu: Kūolka) sasaiteigs ar Baļtejis somu volūduos paplateitu vuordu: jis daleidzynuoms igauņu — kolgas, kolk, suomu kolkka — kokts, styurs, igauņu volūdā sateikams taipat nūzeime — jiurys leics. Vys tik līvu volūdā itys vuords zynoms tik kai vītvuords, aiztū dalaistoms, ka pasauka "Kuolka" pa izaceļšonai irā nu igauņu volūdas. Bet līvu Kuolkysroga pasuka Kūolka nana literiskai zeimoj "Kuolkys daguns".[2]
Viesture pataiseit
Kuolka irā seneja Kūrzemis līvu sola. Pyrmuos zinis ap Kuolkysrogu (Tumisnis) irā nu Vikingu laikīm (8—11 gs.) i tys pīminēts izrokstā iz Mervalas rūnu akmiņa. Piec nazcik viesturnīku guodam, ap 1050. godu nazkaids katuoļu misionars piec daneju sakrisuma Kūrzemē zemesrogā irā izceļtis bazneicu. Piec 1161. goda kieneņš Ābels īcaļsteija Danejis Lundas bazneicys kanoniki Ernemordu ap Kūrzemis veiskupu.[3]
Leidz 13. godusymtam Ruojis apleicīne beja līvu dzeivuotās Vanemys zemē. Kuolka rokstu olūtuos pyrmuo reizi pīminēta 1387. godā Reigys arciveiskupa viestejumā kai ūsta i tierdzeibys centris, kod tai kūpā ar Ruoņu solu pīdarieja pi Reigys duomkapitula Dundagys parapejys nūvoda. 1434. godā nūvodu pīsavīnuoja Kūrzemis veiskupijis zemem.
1855. gadā Krymas kara laikā Kuolkys bazneicu i solu nycynuotja anglīšu karakugis.
1935. godā Kuolkā dzeivova 343 dzeivuotuoju.[4] 1945. godā Kuolka tyka ap jaunsataiseitā Kuolkys solys (piečuok — pogosta) centrisu. Ap lelāku dzeivojamu vītu Kuolka tyka pieckara godūs, kod tei tyka ap zvejnīku kolkoza «Brīvais zvejnieks» centrisu (1974. godā tys sasaškierjīs ar Ruojys kolkozu «Banga»).
Solā dzeivo lelakais līvu skaits Līvu jiurmalē. 1995. godā nu 186 līvim Latvejā 53 dzeivova Kuolkā.[5]
Saimisteiba pataiseit
Kuolkā irā pamatškola, muzykys škola, tautys noms, biblioteka, posts, līvu centris «Kūolka», speidyns, ļutaru, katuoļu i pravoslavu bazneicys, gastneica, apteka, dagvīlys staceja, restorans, nazcik puordūtuvis i bankomats.[6]
Demografeja pataiseit
Dzeivuotuoju skaita puormejis pataiseit
| gods | dzeivuotuoju skaits |
|---|---|
| 1935 | 343 |
| 1997 | 999 |
| 1998 | 966 |
| 2000 | 1007 |
| 2005 | 1027 |
| 2010 | 1085 |
| 2013 | 819 |
| 2022 | 636 |
Etniskais sadors pataiseit
| gods | dzeivuotuoju skaits kūpā | latvīši | krīvi | līvi | ukraini | lītaunīki | vuocīši |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2010 | 1085 | 1004 | 31 | 26 | 8 | 7 | 6 |
Galereja pataiseit
-
līvu sabraukuma noms -
Kuolkys pogosta puorvolds -
Kuolkys pravoslavu bazneica -
Kuolkys katuoļu bazneica -
Kuolkys ļutaru bazneica -
Kuolkys mols -
Kuolkys tautys noms
.jpg)
.jpg)
Nūruodis i olūti pataiseit
- ↑ 1,0 1,1 https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081
- ↑ http://www.kolka.lv/?page_id=71
- ↑ https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=195&Itemid=271
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ http://www.suri.ee/r/liivi/air.html
- ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kolka-durvis-veris-libiesu-saieta-nams.a312236/
Teiklavītys pataiseit
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |