Kumbuļa pogosts irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora Sauliskolnu pamatškola, biblioteka, feļčeru punkts i tautys noms. Kumbulī atdareitys treis puordūtuvys i braukalej autolauka. Pogostā četri gatari, patmalis i nazcik gostu sātus turistim. Pogosta centrā Svātuo Jezupa Kumbuļa katuoļu bazneica, pastateita 1820 godā.

Kumbuļa pogosts
Nūvods: Kruoslovys nūvods
Centrys: Kumbuļs
Pluots: 80.92 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010): 672[1]
Bīzeiba: 8.3 dz./km2

Viesture

pataiseit

Viesturiskai Kumbuļa pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Kruoslovys pogostā. 1945 godā Kruoslovys pogostā īstateja Kumbuļa solys padūmi. 1959 godā Kruoslovys rajona Kumbuļu solai daškiera likvidātū Ludzeišu solu..[2] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kruoslovys nūvodam..

Rūbeži

pataiseit

Kumbuļa pogosts tur rūbežu ar:

Dzeivuotuoji

pataiseit

Kumbuļa pogostā dzeivoj 672 ļauds, nu jū 78,6% latvīšu, 11,2% krīvu i 6,4% boltkrīvu.

Kumbuļa pogosta ļauds dzeivoj 56 soluos.[3] Pošu leluos solys - Kumbuļs (pogosta centrys), Lelī Unguri, Vyrveli, Suoleimi.

Zeimeigi ļauds

pataiseit
  • S. Škutāns - teologejis zineibu Dr. Romys Marejis (marianu) kongregacejis generalviersinīks.

Saimisteiba

pataiseit

Transports i saiteibys

pataiseit

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Kruoslova-Preili-Modyune (P62) i nazcik vītejuos zeimeibys celi.[4] Pošūs pogosta dīnavydūs iz rūbeža ar Kruoslovys pogostu īt dzeļžaceļa lineja Reiga-Daugpiļs-Vicebskys, tok pasažiru sative itymā puosmā aizdareita. Stacejis ci nūstuošonys pogostā navā bejušs.

Kombuļa pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale "Sauliskolni" (LV-5656).[5]

Slavvītys

pataiseit
  • Dreidzs - pošu dziļais azars Baltejis vaļsteibuos;
  • Kumbuļa muiža i muižys suods - pa daļai izglobovuse viesturiskuo pīstateiba, kungu sāta sagrauduota Pyrmajūs psaualā vaidūs;
  • Saulis kolni - izsliva turisma obejkts;
  • Svātuo Jezupa Kumbuļa katuoļu bazneica
  • Viejneicys (vieja patmalis) - dora i myuslaikūs.

Nūruodis

pataiseit
  1. Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
  2. Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  3. LĢIA vītvuordu datubaza
  4. Latvejis vaļsteibys regionalī autoceli
  5. Latvejis posta iņdeksu gruomota