Kumbuļa pogosts
Kumbuļa pogosts irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora Sauliskolnu pamatškola, biblioteka, feļčeru punkts i tautys noms. Kumbulī atdareitys treis puordūtuvys i braukalej autolauka. Pogostā četri gatari, patmalis i nazcik gostu sātus turistim. Pogosta centrā Svātuo Jezupa Kumbuļa katuoļu bazneica, pastateita 1820 godā.
Kumbuļa pogosts | |
---|---|
Nūvods: | Kruoslovys nūvods |
Centrys: | Kumbuļs |
Pluots: | 80.92 km2 |
Dzeivuotuoju sk. (2010): | 672[1] |
Bīzeiba: | 8.3 dz./km2 |
Viesture
pataiseitViesturiskai Kumbuļa pogosta teritoreja bejuse Daugpiļs apleiciņa Kruoslovys pogostā. 1945 godā Kruoslovys pogostā īstateja Kumbuļa solys padūmi. 1959 godā Kruoslovys rajona Kumbuļu solai daškiera likvidātū Ludzeišu solu..[2] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Kruoslovys nūvodam..
Rūbeži
pataiseitKumbuļa pogosts tur rūbežu ar:
Dzeivuotuoji
pataiseitKumbuļa pogostā dzeivoj 672 ļauds, nu jū 78,6% latvīšu, 11,2% krīvu i 6,4% boltkrīvu.
Solys
pataiseitKumbuļa pogosta ļauds dzeivoj 56 soluos.[3] Pošu leluos solys - Kumbuļs (pogosta centrys), Lelī Unguri, Vyrveli, Suoleimi.
Zeimeigi ļauds
pataiseit- S. Škutāns - teologejis zineibu Dr. Romys Marejis (marianu) kongregacejis generalviersinīks.
Saimisteiba
pataiseitTransports i saiteibys
pataiseitPogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Kruoslova-Preili-Modyune (P62) i nazcik vītejuos zeimeibys celi.[4] Pošūs pogosta dīnavydūs iz rūbeža ar Kruoslovys pogostu īt dzeļžaceļa lineja Reiga-Daugpiļs-Vicebskys, tok pasažiru sative itymā puosmā aizdareita. Stacejis ci nūstuošonys pogostā navā bejušs.
Kombuļa pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale "Sauliskolni" (LV-5656).[5]
Slavvītys
pataiseit- Dreidzs - pošu dziļais azars Baltejis vaļsteibuos;
- Kumbuļa muiža i muižys suods - pa daļai izglobovuse viesturiskuo pīstateiba, kungu sāta sagrauduota Pyrmajūs psaualā vaidūs;
- Saulis kolni - izsliva turisma obejkts;
- Svātuo Jezupa Kumbuļa katuoļu bazneica
- Viejneicys (vieja patmalis) - dora i myuslaikūs.
Nūruodis
pataiseit- ↑ Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
- ↑ Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LĢIA vītvuordu datubaza
- ↑ Latvejis vaļsteibys regionalī autoceli
- ↑ Latvejis posta iņdeksu gruomota
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |