Cyblys nūvods

Cyblys nūvods (latvīšu: Ciblas novads) — administrativa i kulturviesturiska teritoreja natuoli nu Ludzys mīsta pi Krīvejis rūbeža. Nūvodā īīt Blontu, Cyblys, Leidumnīku, Pušmucovys i Zviergzdiņa pogosti. Nūvoda centrys — Cybla.

Cyblys nūvods
Karūgs Gerbs
Centrys:	Blonti
Pluots:	509,4 km2
Dzeivuotuoju sk. (2009):	3410
Bīzeiba:	6,69 dz./km2
Īstateits:	2000. godā
Teritoriskais dalejums:	Blontu pogosts Cyblys pogosts Leidumnīku pogosts Pušmucovys pogosts Zviergzdiņa pogosts
Teiklavīta	www.cibla.lv

Geografeja

Rūbeži

Nūvods tur rūbežu ar Kuorsovys i Ludzys nūvodu i 35 km garu reitu rūbežu ar Krīveju. Nūvods irā rūbežmalis režima teritoreja.

Doba

Reljefs i geologeja

Cyblys nūvoda reitu daļa izalikaliejuse Mudovys zamainis Sīnuojis leidzonainē, reitu daļa apjam Latgolys augstainis pūstumreitu styuri — Būrzovys kaupraini, kura pasadrejuse nu laduoju iudiņu guliejuma, partū ite vaira kaupru na nūvoda vokoru daļā. Augšuok apleicīnis vysucīšuok pasaceļ Kopukolns (samiereigais augstums — 32 m). Pa vyscaureigajam augstumam nūvoda vysuaugstais punkts — Vabaļu kolns (172 m augšuok jiuru leidzīņa).

Klimats

Māronuos jūstys koņtinentalais klimata tips. Vydyskuo temperatura janvara mienesī -7°C, juļa mienesī +17°C. krytuļu daudzums ap 650—700 mm godā. Snīgs turīs vydyskai 118 dīnu par godu. Kienejūšī vieji vosor — vokoru i dīnavydvokoru, zīm — dīnavydreitu i dīnavydu.

Geologeja

Pamatplīkšni — viersejuo devona Daugovys svitys karbonatplīkšni, dolomiti, taipoš rati dolomitmergeļu i muola vydkluoški. Iz dīnavydim nu Kurjis upis — Salaspiļs svitys dolomiti, dolomitmegeli i vapnakmini. Pamatplīkšni viersā naatsasadz, jūs apkluoj vysaida vacuma, bīzuma (5—35 m ) i ciļmis kvatara nūsādys.