Ludza

senejs mīsts reitu Latvejā

Ludza irā senejs mīsts reitu Latvejā, Latgolā Lelā Ludzys azara azarmalē. Ludza irā Ludzys nūvoda centrys, pi Latvejis rūbežys ar Krīveju. Tei irā vacuokais mīsts Latgolā, mīsta tīseibys sajima jau 1777 godā, a pyrmū reizi pīminēta beja 1173 voi 1177 godā.[1] Car mīstu īt dzeļžaceļa lineja Krystapiļs — Sīnuoja. 2021 godā Ludzā dzeivova 7 473 dzeivuotuoju.

Ludza
Ludza
Ludza
Ludzys gerbs
Gerbs
Ludza (Latveja)
Ludza
Ludza
Koordinatys: 56°32′47″N 27°43′37″E /  / 56.54639; 27.72694Koordinatys: 56°32′47″N 27°43′37″E /  / 56.54639; 27.72694
Nūvods Ludzys nūvods
Pluots 10,53 km²
Dzeivuotuoju sk. (2021) 7 473
Bīzeiba 814,1 dz./km²
Viesturiskuos pasaukys vuocīšu: Ludsen
krīvu: Люцин
puoļu: Lucyn
Mīsta tīseibys nu 1777 goda
Posta iņdeksi LV-5701
LV-5702
Teiklavīta www.ludzasnovads.lv

Demografeja pataiseit

2021 godā Ludzā dzeivova 7 473 dzeivuotuoju.[2] Dzeivuotuoju bīzeiba 814,1 dz./km².

2011. godā 57,94% (5175 cylv.) Ludzys dzeivuotuoju beja latvīši (īskaitūt latgaļus), 36,49% (3259 cylv.) krīvi, 2,15% (192 cylv.) boltkrīvi, 1,15% (103 cylv.) ukraini, 1,06% (95 cylv.) lītauniki i 0,94% (84 cylv.) puoli.

Da Ūtrīm pasauļa vaidim ite 65,8% (1784 cylv.) dzeivuotuoju beja žydi

Zeimeigi ļauds pataiseit

Ludzā dzymuši:

  • Jakovs Kulnevs (Яков Петрович Кульнев, 1763—1812) — krīvu pulkvedis, Napoleona karu dalībnieks
  • Leons Tomašickis (1904—1996) — skulptors, pedagogs
  • Jeseneja Volžankina (1983— ) — latvīšu vīglatlete
  • Anta Rugāte (1949) — 8 Seimys deputate
  • Aleksandrs Žirkevičs (Александр Владимирович Жиркевич, 1875—1927) — krīvu ailinīks
  • Sergejs Lazovskis (1976— ) — svorcāluojs, Latvejis čempions (13 reizis), pīsadalejs Olimpiskajuos kaituos Sidnejā (dabojs 18 vītu)

Dzymuši cytur, Ludzā vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:

Partnermīsti pataiseit

  Badbodenteihs, Vuoceja   Baručela, Italeja   Opskova, Krīveja   Moleti, Lītova

Galereja pataiseit

Nūruodis i olūti pataiseit