Andryvs Jūrdžs

Andryvs Jūrdžs (pīdzims 1845. goda 30. novembrī (piec cytim datim — 1854. godā) Ludzas apriņča Zaļmuižas pogosta Kuorklinīku solā; nūmirs 1925. goda 22. aprelī, apglobuots Nautrānu pogosta Desetnīku kopsātā) beja latgalīšu literuots i gruomotnīks.

Saime

Andryvs Jūrdžs pīdzymst dzimtcylvāku Meikuļa i Johannas Jūrdžu saimē kai ūtrais dāls. Tāvs nūmierst, kod Andryvam ir tikai 10 godu. Muote apsaprecej ūtru reizi, pīdzimst pusbruoļs i pusmuosa. Patāvs Andryvu naīrauga. 1862. godā vacuoku zeme teik sadaleita, Andryvs daboj 15 hektaru i suok patstuoveigas dorba gaitys.

18 godu vacumā (1863. godā) A. Jūrdžs apsaprecej ar Zuzannu Meikstumu. Saimē pīdzimst 11 bārni (5 dāli i 6 meitas). 4 nu tīm myruši mozūtnē. Dāls Pīters krits karā 1914. godā pi Varšavys. Stanislavs dīnieja flotē. 1905. godā jis syuteits revolucejis apspīsšonai, bet puorguojis revolucionaru pusē, par kū jis vāluok tīsuots i siediejs Opočkas cītumā, kur saslymst ar dylūni. Tīpat ir mirs i apglobuots. Izidors aizīt „pazudušuo dāla” gaitys: septeņpadsmit godu vacumā pret vacuoku grybu dūdās uz Pīterburgu, kur apsaprecej ar tāvam i muotei napateikamu pūļu tauteibas piļsātneicu. Ontons mantoj tāva sātu. Jūrdžu treis meitas Veronika, Johanna i Franciška īsaprecieja tyvuokā apleicīnē i izveidoj kuplys saimis.

Dzeivis guojums

Andryva Jūrdža myužs suocēs klaušu laikūs, ari pats jis ir guojs klaušuos. Jūrdžs ir pīredziejs zemnīku breivlaisšonu nu dzimtnīceibys (1861).

Skūluos nav guojs, skaitēt i rakstēt īsavuiciejs pats. Gonūs īdams, ar ūgli uz tuoss jis ir zeimiejs drukavuotūs burtus i atrads, ka tūs drusku vīnkuoršuojūt i palīcūt sleipuok var izmontuot raksteišonai. Šis atrodums jū padarejs par rakstnīku. Tuoļuokū izgleiteibu jis ir smielīs nu gruomotom i dažaidom avīzem. Pamozom Andryvs Jūrdžs ir īsamuocejs krīvu i pūļu volūdu i taidā veidā sovu redzis lūku padarejs plašuoku.

Andryvs beja lobs tāvs i saimnīks. Jis ir bejs cīš kuorteigs, mīļuojs teireibu i sātys skaistumu. Vyss sātā i ap sātu ir bejs juo rūku veiduots. Jūrdžs prats arī peit peitiņus, kurus ari ir puordevs. Jis turēja i kūpe bitis.

Struoduodams par pogosta „magazejas klēts” vadeituoju, jis tyka napatīsi apvainūts labeibys zagšonā i 8 mienešus (piec cytim datim — 6 mienešus.) pavadejs cītumā. Bet dzeivisprīcu Andryvs nazaudieja (atainuots juo dzejūlī „Žarāna brīsme”)

Jūrdžs beja muzikāls. Jis ir bejs dzīduotuojs, jam beja lobs bolss — tenors, partū jis vysur tika aicynuots i cīneits. 1910. godā Andryvs ar dzīduošonu pīsadaliejs pyrmajā skūluotūs latgaļu reikuotajā teatra izruodē sovā dzymtajā pogostā. Andryvs Jūrdžs prata spielēt ari kūkles. Jūrdžs leidz pošam vacumam beja bazneicys dzīduotuojs.

Juoņs Cybuļskis par vacū tāvu soka: „Dīnā — zemnīks, naktī — rakstnīks”. Lelā puorpyulē, naktī raksteidams, suokumā pi skola gaismenis, piečuok jau pi petrolejis lampys, Andryvs Jūrdžs sabeidza sovu ocu gaismi. Ar lobū aci jis vēļ nadaudz varieja redziet, bet dāla Izidora bārni, kaitejūt ar gumejis bumbeņu, najauši īsyta tik stypri pa lobū aci, ka vacais tāvs zaudieja redzi. Tai nu 1918. goda Andryvs Jūrdžs kliva pavysam oklys.

Literarais devīņs

Andryva Jūrdža literariskuo darbeiba ir bejuse ražena — jis raksteja originaldorbus, tulkuoja, atdzejuoja, vuoce vacūs ļaužu gudreibu, kūpumā jis ir sarakstejs 25 (piec Viktora Cybuļska ziņom — 38) bīzus siejumus. Gruomotys beja moza formata i aptvēre ap 1000 puslopu kotra. (kūpsummā izīt 11 858 puslopys aba 5929 lopys)

Piec cytim datim, saskaitūt kūpā saglobuotuos gruomotys, fragmentus i kuodreiz kur to nūruodeituos gruomotys, saīt 34 siejumi: 8 gruomotys ar dzejūlim i prozys dorbim, 5 gruomotys ar prozu, 3 kalendari, 1 sokomvuordu i aforismu kruojums, 12 gruomotys ar religiskim tekstim (dzīšmis, lyugsnys, uzrunys, stuosteni), 1 nanūskaidrojamu tulkuojumu siejums, 2 ziniska i praktiska satura eksemplari (vuordneica, uorstnīceibys i saimisteibys padūmi), 2 nazynoma satura gruomotys.

Īpašu īviereibu peļnej Andryva Jūrdža sastuodeitais „Myužeigais kalinders” (1916), kurs ar sovim padūmim kotrai goda dīnai nav nūvacuojis leidz myusu dīnom. Var uzskateit, ka Jūrdža litararuo darbeiba ir gon enciklopediska, gon poetiska i folkloriska. Vīla i materials ir jimts nu seņču dzeivis pyura.

Precīzu siejumu skaitu ir gryuts minēt, juo Andryva Jūrdža rūkroksti vairumā sadaga guņsgrākā pyrmajā latgaļu muzejā Rēzeknē, kur asūt bejuši 15 (piec Viktora Cybuļska ziņom — 26) ar rūku raksteiti siejumi. Piec Miķeļa Bukša Latgaļu literatūras viestures datim muzejs ir nūdedzis 1923. godā, piec Juoņa Velkmes ziņom, kas tod beja Rēzeknes dekans, tei muoja nūdaguse 1924. goda janvarī.

Jūrdžs beja ari korespondents pyrmajūs latgalīšu laikrokstūs „Gaisma” i „Dryva”, syuteidams dzejūļus, aforismus, stuosteņus, folklorys materialus, Nautrānu kulturys i saimisteibu dzeivis aprokstus. Jūrdža īsyutiejumus publicieja kalendarūs, juo dzejūli ītylpa pyrmajā latgalīšu dzejis antologejā „Kūkle” (Rēzekne, 1914) i antologejā „Latgales dziesminieki” (Reiga, 1936).

Andryva Jūrdža rūkrokstu mantuojums ir nūzeimeiguokais storp Latgolys rokstu pīminieklim.

Volūda

Jūrdža volūda ir tautas lītuota volūda Nautrānu izlūksnē, ītvarta pūļu ortografejā, kaida tod pastuovēja lyugšonu gruomotūs. Juo volūda ir teira, bez pījaukumim i krūpļainom formom. Andryva Jūrdža volūda ir konsekventa, styngri izturāti latgalīšu volūdas principi. Juo raksteiba ir vairuok fonetiska nakai morfologiska.

Andryvs Jūrdžs ir kai simbols latgalīšu tautai uz laiku laikim gon seikstumam, ceiņai, iztureibai i uzvarai, gon ari teiši drukuotuo vuorda napīcīšameibai, gon uperim, kas tam ir juones. Andryvs Jūrdžs ir gaismys maklātuojs. Jis īmantuojs gūdpylnu „zemnīka Prometeja” nūsaukumu. Ari Andryvam Jūrdžam veiduotajā pīminieklī attāluots jauneklis, kas augstu pacaltā rūkā nes guni.

Izmantuotuo literatūra

1. Andryvs Jūrdžs. Vl. Luoča red. P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1984. 543 lpp.
2. Apīnis, A., Klekere, I., Limane, L. Rakstītājs no Nautrēniem: Andriva Jūrdža dzīve un veikums. Rīga: Liesma, 1989. 137 lpp.