Siejamais lyns
Siejamais lyns (Linum usitatissimum L.) liniņu (Linaceae) saimis lynu (Linum) giņts auguojs. Vīngadeigs zuoluoju auguojs, 50-120 cm augstumā. Arheologiskajūs izkasumūs dazynuots, ka siejamais lyns bejs vīna nu pošu pyrmū cylvāka kuļtivietū solsaimisteibys kulturu. Lyns jau kuļtiviets vaira kai 5000 godu pyrma Krystus pīdzimšonys Tyvajūs Reitūs, Egiptā i Kinejā[1].
Aprakstejums pataiseit
Siejamūs lynus nu tū lītuošonys padola div tipūs – oleja lyni i škīznys lyni. Škīznys lynu kuots 75-135 cm augstumā, tīvs, cilinddryskys, zarains tik augstīnē. Sieklineicys dūbu sataisa mozuok kai oleja lyni, taipoš sāklys mozuokys. Sakņu sistema mītsakne ar vuoji izraisteitom suonu saknem. Oleja lyni eisuoki, rasnuoku i cīši zarainu kuotu jau nu zamoškys. Cīši daudzi zīdu. Oleja lynu sakņu sistema zaraina. Lopys obadiveju tipu lynim puormeiš. Siedūšys, laņcetiskys, ar leidzonu mali i trejom dzeislom. Lopa 2-3 cm gara, 0,4-3,0 cm plota[2].
Zīdi pataiseit
Lynu zīdi irā nu vysaižu zylu pakruosu da liļovu ci boltu. Cytuos vaļsteibuos irā net dzaltonom krūņlopom. Zīdi vācakleņā ci skrajeniskā saliktā čačē. Divkuortu zīdi ar pīcom krūņlopom, kauslopom, putekšņlopom i augļlopom. Zīd vosorys i sīna mienesī [3]. Skiadrā, syltā dīnā saplaukst agrai nu reita i ap desmitim nu reita krūnlopys jau nūbierst. Vāsā i volgonā laikā zīd da dīnavydam. Kod lynu zīdi prozīd, beidzuos i lynu kuota augšona garumā[4].
Sāklys pataiseit
Sāklys ploskonys, ūlveida. Viersa speidona i leidzona. Kruosa parostai tymsai bryuna, rešuok dzaltona ci cytuos pakruosuos. Sāklys 0,6-0,8 cm garuos ūlveioda pūgaļuos. Pūgaļai irā pīci sieklineicys dūbi, sevkuru dūbu škārsīna padola div daļuos, partū kod nakod soka, ka pūgaļai irā 10 sieklineicys dūbu. Sevkurā daļā pa vīnai sāklai, sāklys gotovys labeibys i rudiņa mienesī. Lynu sāklys podtur 33-40% (kod nakod i 46-48%) oleja.
-
Lynu zīdi -
Lynu pūgaļys -
Lynu sāklys
.jpg)
Lynu lītuojums pataiseit
Lynu škīzna pataiseit
Lynu šķiznu padola garā i eisā škīznā. Garū šķīznu lītoj škīznu industrejā – audaklu, fiļtru, viervu, maisu, apavis, dīgu, špaleru, oboru i buru pīgatavē. Eisū šķīznu lītoj stateibmaterialu iņdustrejā – skaidu pluotu, guņsdrūšu durovu, škīznys cymenta pluotu, sausys vapnys, šykaturkys, dūbū cegļu i cytu materialu pīgatavē. Taipoš lynu škīznu lītoj kai jumta saguma i skonu izolacejis materialu[5].
Lynu olejs pataiseit
Lynu oleju lītoj i medicinā, i iedīņūs, i kruosu, laku, kitu pīgatavē. Taipoš papeira i ceratys pīgatavē vajag lynu oleja. Olejs irā lels taukskuobu olūts. Saimisteibā lynu oleju lītoj laka, kruosys i muoksleiguos uodys pīgatavē, taipoš i apavis, papeira, linoleja i cytuos industrejuos[6] [7]. Linolejs irā vīns nu pošu senejū lynu oleja lītuojuma pajiemīņu. Tū gatavej nu lyna oleja svečim, smolkai samolta styra, kūknys i pigmenta maisejuma. Linoleju kai greidys sagumu vysaižuos ustobuos lītoj jau vaira kai 100 godu.
Lynu kultura Latgolā pataiseit
Jau nu senejim laikim Latgolā ļauds aizajieme ar lynu audziešonu i taišni Latgola beja golvonais lynu saimisteibys regions Latvejā [8]. Myusu dīnuos lynu saimisteiba cīši sasamazynuojuse. Tān vīneiguo vīta Latgolā i vysā Latvejā, kur aizajim ar lynu selekceju, irā Latgolys solsaimisteibys zineibu centrys. Lynu puordaris fabriki dora Kruoslovā, Ludzā, Preiļūs, Rēznī i Vilekī. Pošu lelī lynuoji myuslaikūs aug Kruoslovys apleicīnī.
Nūruodis i olūti pataiseit
- ↑ Vroman J. (2006) Molecular genetic studies in flax (Linum usitatissimum L.). PhD thesis, Wageningen University, The Netherlands. p. 144
- ↑ Latvijasdaba.lv
- ↑ Latvijasdaba.lv
- ↑ Ivanovs S., Stramkale V. (2001) Lynu audziešonys i nūjimšonys tehnologejis (latvyskai). lpp. 18. – 20
- ↑ Znuotiņa Dz. (2006) Atjaunynuotuos škīznys i lyni – ceļā iz škīznys industrejis inovativū raisteibu Latvejā. Reiga, 9.-28. lpp (latvyskai)
- ↑ Latvijas Republikas Zemkopības Ministrija (2008) Latvijas lauksaimniecība un lauki. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. 79.-81. lpp
- ↑ Flaxcouncil.ca
- ↑ Ivanovs S., Stramkale V. (2001) Lynu audziešonys i nūjimšonys tehnologejis (latvyskai). lpp. 18. – 20
