Puolejis-Lītovys Sadraudzeiba
1569-1795
Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys gerbs | ||
Puolejis-Lītovys Sadraudzeiba 1720 godā | ||
| Golvysmīsts | Krakova (1569-1793)
Varšova (1793-1795) | |
| Religeja | katuoļu | |
| Pluots | 1 100 000 km2 (1650) | |
| Dzeivuotuoju skaits | 11 000 000 (1650) | |
| Vaļsteibys purvaļde | Monarheja | |
| ← Prīksteči | Piecteči → | |
| Myusdīnu teritorejis |  Boltkrīveja
| |
.svg){kind=small}
Puolejis-Lītovys Sadraudzeiba (puoļu: Królestwo Polskie i Wielkie Księstwo Litewskie, lītaunīku: Lenkijos Karalystė ir Lietuvos Didžioji Kunigaikštystė) beja puoļu-lītaunīku apvīnuotuo vaļsteiba myusdīnu Centrāluos i Reiteuropys daļā nu 1569 ļeidz 1795 godam, kod tei beidze sovu pastuoviešonu piec Trešuos Puolejis Daļeišonys.[1] Puor tū vaļdeja valdnīks, kuram tai že pīderēje Puolejis Karaļa i Lītovys Ļelgercoga tituli. Periodā nu 16 ļeidz 17 godusimteņa suokumam, Puolejis-Lītovys Sadraudzeiba piec teritorejis beja ļeluokuo vaļsteiba Europā. Tei beja multinacionala vaļsteiba, kurā dzeivova daudzu tauteibu i ticeibu puorstuovi.