|
[[File:Canis lupus laying.jpg|thumb|250px|Palākais vylks]]
'''Palākais vylks''' ({{Vol-la|Canis lupus}}, {{Vol-en|Gray Wolf}}, {{Vol-lv|Pelēkais vilks}}, {{Vol-lt|Pilkasis vilkas}}) aba '''vylks''' — irā leluokais [[Suņu saime|suņu saimis]] (''Canidae'') plieseigais zviers. Palākais vylks irākai [[Dzeivinīks|dzeivinīks]] zynoms nu pādejūs ladslaiku, jis dzeivovadzeivovs jau pyrma 300 000 godu, [[Latgola|Latgolys]] teritorejā jis suoceatsarads dzeivuot tiuleņ piec ladslaiku.
Vītuos, kuramuoskur dzeivoj vylki, jī irā golvonī pliesieji. Koč i palākaisPalākais vylks, navarkoč tiki vīglai dasamāruotdasamāruodams apleicis puormejom na tai vīgli kai [[Kojots|kojots]] (''Canis latrans''), jis dzeivoj kai mežūs, kolnūs i tundrā, tai tukšnesūstukšnešūs, stepēstepēs i prerejāprerejuos, patnet dzeivisvītu tyvumā.
Nazkod vylki dzeivova vysā Eurazejā i Pūstumu Amerikā, tok myuslaikūs jūs dzeivojamuo teritoreja irā cīšilabviņ mazynuojusēs.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/3746 Canis lupus (Gray Wolf, Arctic Wolf, Common Wolf, Grey Wolf, Mexican Wolf, Plains Wolf, Timber Wolf, Tundra Wolf, WOLF)]</ref> Cylvākam vylks nikod nabejanabejs meilams sābris, partū kakam kreit viersā lūpim, a kod nakod i cylvākim. Jis vysod bejs medeibys dzeivinīks.
== Izavierīņs ==
Vylki byun da 150 [[Ceņtimetrs|ceņtimetru]] garuma, placu augstums 0,6-0,95 [[Metrs|metri]] i svors 30-65 kilogrami (rekords - 79 kilogrami<ref>Lopez, Barry (1978). Of wolves and men. New York: Scribner Classics. pp. 320. ISBN 0743249364.</ref>). Augums apaug ar rupim palākim motim, tok byun taipoš i malni, bolti, pavoskoni moti (pīdar nu vylku paškirys, hibridizacejis). Auss nagarys, goli šauri. Golvyskauss masivs, zūbi stypri i gon gari iļkni. Mežogumā vylki cieškuokvysucieškuok dzeivoj 6-9 godus, a nabreivē vydyskai 16 godu (rekords - 20 godu).
== Vylku paplateiba ==
[[File:Wolf dist.png|thumb|250px|Palākuo vylka paplateiba pasaulī]]
Viesturiskai vylki pa teritorejai paplateitipasaplatejuši kūnakuoni vysuos cylvāka dzeivojamuos vītuos iz pūstumim nu ekvatora. [[Europa|Europā]] palākais vylks pa lelumam byun tik [[Spāneja|Spānejā]], [[Portugaleja|Portugalejā]], [[Italeja|Italejā]], [[Puoleja|Puolejā]], Pūstumu i Reitu Europys vaļsteibuos i [[Krīveja|Krīvejā]]. [[Latveja|Latvejā]] itūšaļt dzeivoj 500 - 600 vylku.<ref>http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=48688</ref> [[Latveja|Latvejā]] i [[Latgola|Latgolā]] dzeivoj tik [[Eurazejis palākais vylks|Eurazejis palākais vylks]] (''Canis lupus lupus'').
Azejā vylki dzeivoj vysā pūstumu daļā - nu Krīvejis da [[Kineja|Kinejai]]. Pūstumu [[Amerika|Amerikā]] nu [[Aļaska|Aļaskys]] da [[Meksika|Meksikai]].
|
