Atšķirības starp "Nikodems Rancāns" versijām

nav labojuma kopsavilkuma
'''Nikodems Rancāns''' (1870 — 1933 g.1870—1933) — bazneicnīks, poetsailinīks, vuiceibnīks, vīns nu pošu zeimeigokūs latgaļu ļaudyskūs dareituoju.
Dzims 1870 gods septembra 15 d. Zaļmuižys (piečuok - [[Nautrānu pogosts|Nautrānu]]) pogosta Miglinīku solā. Beidzs [[Pīterpiļs]] dvēseliskū seminaru. Nu 1920 da 1929 g. dzeivuojs Preiļūs. Bejs Preiļu parapejis bazneickungs (1920-19291920—1929), Aglyunys seminarejis docātuojs (1922-19241922—1924), Aglyunys reaļgimnazejis direktors (1923-19291923—1929), Jaunaglyunys sīvīšu gimnazejis direktors (1928-19291928—1929), RēznisRēzeknis vaļstiskuo školuotuojuskūluotuoju instituta direktors (1929-19331929—1933). Mirs Rēznē[[Rēzekne|Rēzeknē]], paglobuots RēznisRēzeknis Mīra ūļneicys kopūs.
 
Izlaids religiska tecīņa latgaļu gazetu ''„[[Sākla'' (gazeta)|Sākla]]” (1906). Puorvierss latgaliskai tautā nūmīļuotu gruomotu ''Genovefa''„Genovefa” (1907). Pīrakstejs prozys lasejumu ''Ceļuojums„Ceļuojums pa Latgolu''Latgolu” (1924), kurs pīzineigai viertejams latgaļu literaturā, adaptiejumu “Kungs„Kungs Tvardovskys” (1929), vuiceibu gruomotu ''Latvejis viesture''„Latvejis viesture”(1921), latgaļu lementari (''Lementars„Lementars deļ mozim bārnim''bārnim”, 1923).
 
N. Rancāns daudzi dasalics pi latgaļu vuiceibys raisteibys: bejs atdarejs kūpdzeivi [[Pīterpiļs|Pīterpilī]] jaunīšim nu Latgolys (1901–1906), organiziejs kursus i lekcejis, pats rakstejs i puorvierss vuceibu gruomotys školuskūlu jauneibai, i vadynojs cytus tū dareit, Preiļūs bejs īriedejs školānimskūlānim vuiceibu bišu dravu i augļu suodu, materialiskai atspaiduojs pītryuceigūs škoļnīkusskūlnīkus, paliedziejs voduot bārnus da školysskūlys.
 
Par peļnejumim parapejis aktiviziešonā 1924 godā N. Rancāns dabuojs moņsinjora titeļa, 1927 gadā par peļnejumim ļaudyskajā dorbā jam daškierts Treju zvaigžņu ordiņs.
 
[[Kategoreja:Zeimeigi Latgolys ļauds]]
[[Kategoreja:Ailinīki]
1 287

labojumi