Atšķirības starp "Dzeļžalaiki" versijām

nav labojuma kopsavilkuma
n (Bot: Migrating 100 interwiki links, now provided by Wikidata on d:q11764 (translate me))
 
[[Fails:Celtic-roundhouse-1994.jpg|thumb|250px|right|Dzeļžalaika sātys rekonstrukceja]]
'''Dzeļžalaiki''' irā [[Pyrmaviesture|pyrmaviesturis]] pūsms, kod reikus suoca gotovūt nu dzeļzs. Zīmeļu Eiropā (kai ari Latvejā) tys periods suocēs ap 6.gs. prīkš Krystus, a nu vysu vairuok arheologiskū ziņu turim nu pādējuo dzeļžalaiku pūsma, kas beja - 5.-10.g.s. piec Krystus.
 
'''Dzeļžalaiki''' irā [[Pyrmaviesturepyrmaviesture|pyrmaviesturis]] pūsmspūsmys, kod reikus suoca gotovūt nu [[dzeļzs]]. [[Zīmeļu Europa|Zīmeļu Eiropā]] (kai ari [[Latveja|Latvejā]]) tys periods suocēs ap 6.gs. godu symtu prīkš [[Krystus]], a nu vysu vairuok arheologiskū ziņu turim nu pādējuo dzeļžalaiku pūsma, kas beja -5—10 5.-10.g.s.godu symtu piec Krystus.
Dzeļžalaikūs pasaleilynoj apmetņu skaits Latgolys vītuos: Kiutūs, Cyrma azara krostā (kur senejī latgali īsakuortoj Baltejys suomu pamastā apmetnē, suocūt tū apdzeivuot nu 7.g.s.). Golvonuo tūs laiku dzeivotuoju nūsadarbuošona Latgolā ir zemkūpeiba. Dorba reiki vēļ ir primitivi.
 
Dzeļžalaikūs pasaleilynoj apmetņu skaits [[Latgola|Latgolys]] vītuos: Kiutūs, [[Cyrma azars|Cyrma azara]] krostā (kur senejī [[latgali]] īsakuortoj [[Baltejys suomi|Baltejys suomu]] pamastā apmetnē, suocūt tū apdzeivuot nu 7.g.s. godu symta). Golvonuo tūs laiku dzeivotuoju nūsadarbuošona Latgolā ir [[zemkūpeiba]]. Dorba reiki vēļ ir primitivi.
Ap 8.-10.gs. vairuok suoc audzēt zīmys rudzus, kuri nūmaina mīžus maizis cepšonā. Turpynoj audzēt mozražeigūs, bet pret laika maiņom iztureigūs diveju gryudu vuorpys kvīšus, nu kuru vard bīzū putru (itī kvīši Latvejā audzāti leidz pat 19.g.s.). Ap 5.-9.g.s. Latvejā īvad ruociņus, siej pupys, zierņus. Mads ir vīneigais, kū lītoj iedīņa pasaldynuošonai. Mads i vosks ir īcīneita mainis prece. Cylvāki tic daudzom dobys dīveibom - gunei, pārkiuņam, saulei, mienešam. Pamozom aizasuoc sabīdreibys nūsasluoņuošona.
 
Ap 8.-10.gs.8—10 godu symtu vairuok suoc audzēt zīmys [[rudzi|rudzus]], kuri nūmaina [[mīži|mīžus]] [[maize|maizis]] cepšonā. Turpynoj audzēt mozražeigūs, bet pret laika maiņom iztureigūs diveju [[gryudi|gryudu]] vuorpys [[kvīši|kvīšus]], nu kuru vard bīzū [[putra|putru]] (itī kvīši Latvejā audzāti leidz pat 19.g.s. godu symtam). Ap 5.-9.g.s.5—9 godu symtu Latvejā īvad [[ruociņi|ruociņus]], siej [[pupys]], [[zierņi|zierņus]]. [[Mads]] ir vīneigais, kū lītoj iedīņa pasaldynuošonai. Mads i [[vosks]] ir īcīneita mainis [[prece]]. [[Cylvāki]] tic daudzom dobys dīveibom - [[guņs|gunei]], [[pārkiuņs|pārkiuņam]], saulei[[saule]]i, [[mienešs|mienešam]]. Pamozom aizasuoc sabīdreibys nūsasluoņuošona.
Lobi tiemēti dzeļžalaiku pīminiekli saisteiti ar Latgolu voi latgalim irā [[depoziti Sauliskolnā]] (arheologs Vladislavs Urtāns), [[Uoraišu azara piļs]] (arheologs Jānis Apals), piļskolns Ūleņkolnā pi Pļaveņu. Arheologi rokuši ari nazcik senejūs kopulauku - Lejysbytānūs, Ludzys Ūdu kolnā, Ņukšūs pi Pyldys azara.
 
Lobi tiemēti dzeļžalaiku pīminiekli saisteiti ar Latgolu voi latgalim irā [[depoziti [[Sauliskolns|Sauliskolnā]] (arheologs [[Vladislavs Urtāns]]), [[Uoraišu azara piļs]] (arheologs [[Jānis Apals]]), piļskolns [[Ūleņkolns|Ūleņkolnā]] pi [[Pļaveņa|Pļaveņu]]. Arheologi rokuši ari nazcik senejūs kopulauku - Lejysbytānūs, [[Ludza|Ludzys]] [[Ūdu kolns|Ūdu kolnā]], [[Ņukši|Ņukšūs]] pi [[Pyldys azars|Pyldys azara]].
{{Nadabeigts rakstīņs}}
 
{{DEFAULTSORT:Dzelzzzalaiki}}
 
[[Kategoreja:Dzeļža laiki| ]]
1 283

labojumi