Palākais vylks: Atšķirības starp versijām

'''Palākais vylks''' ({{Volvol-la|Canis lupus}}; {{Vol-en|Gray Wolf}}; {{Volvol-lv|Pelēkais vilks}}; {{Vol-lt|Pilkasis vilkas}}) aba '''vylks''' — irā leluokais [[Suņu saime|suņu saimis]] (''Canidae'') plieseigais zviers. Palākais vylks kai [[dzeivinīks]] zynoms nu pādejūs ladslaiku, jis dzeivovs jau pyrma 300 000 godu, [[Latgola|Latgolys]] teritorejā atsarads tiuleņ piec ladslaiku.

Vylki byun da 150 [[Ceņtimetrs|ceņtimetru]] garuma, placu augstums 0,6-06—0,95 [[Metrs|metri]] i svors 30-6530—65 kilogrami (rekords -— 79 kilogrami<ref>Lopez, Barry (1978). Of wolves and men. New York: Scribner Classics. pp. 320. ISBN 0-7432-4936-4.</ref>). Augums apaug ar rupim palākim motim, tok byun taipoš i malni, bolti, pavoskoni moti (pīdar nu vylku paškirys, hibridizacejis). Auss nagarys, goli šauri. Golvyskauss masivs, zūbi stypri i gon gari iļkni. Mežogumā vylki vysucieškuok dzeivoj 6-96—9 godus, a nabreivē vydyskai 16 godu (rekords -— 20 godu).

Viesturiskai vylki pa teritorejai pasaplatejuši kuoni vysuos cylvāka dzeivojamuos vītuos iz pūstumim nu ekvatora. [[Europa|Europā]] palākais vylks pa lelumam byun tik [[Spaneja|Spanejā]], [[Portugaleja|Portugalejā]], [[Italeja|Italejā]], [[Puoleja|Puolejā]], Pūstumu i Reitu Europys vaļsteibuos i [[Krīveja|Krīvejā]]. [[Latveja|Latvejā]] itūšaļt dzeivoj 500 - 600500—600 vylku.<ref>http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=48688</ref> [[Latveja|Latvejā]] i [[Latgola|Latgolā]] dzeivoj tik [[Eurazejis palākais vylks]] (''Canis lupus lupus'').

Azejā vylki dzeivoj vysā pūstumu daļā -— nu Krīvejis da [[Kineja]]i. Pūstumu [[Amerika|Amerikā]] nu [[Aļaska|Aļaskys]] da [[Meksika]]i.