Vikipedeja

Latgola: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi
← Vacuoka versejaJaunuokuo verseja →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
24 aiļa
Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz [[Latgolys augstīne|Latgolys]] i [[Sielejis augstīne|Sielejis]] augstīņu i [[Reitulatvejis zamīne|Reitulatvejis]], [[Mudovys zamīne|Mudovys]], [[Polacka zamīne|Polacka]] zamīņu. Tipiskīs Latgolys [[zemisvierīņs]] ar [[Kaupris|kauprim]] i [[Līkne|līknem]] veidūjīs kai [[Laduojs|laduoja]] [[Veice|veicis]] rezultats geologiskajūs [[Ladslaiki|ladslaikūs]]. Latgolys pošys augstuos viersyunis pa vyscaureigajam (absolutajam) augstumam – [[Lelais līpkolns]] (289 m augšuok jiuru leidzīņa) i [[Dzierkaļu kolns]] (286 m augšuok jiuru leidzīņa) Rēznis nūvoda Kaunatys pogostā. Pa samiereigajam (relativajam) augstumam pyrmū vītu aizjam [[Dzierkaļu kolns]], jis pasaceļ augšuok apleicīnis par 89 metri.
 
Latgolu arī sauc par Zylūs azaru zemi, Azarzemi. Regiona līknēs atrassim kaidu tyukstūšu azaru, nu jūs poši lelī – [[Lubuons]] (viersas plotums 8070 ha) i [[Rāzna]] (5756 ha). Vysudziļais Latgolys azars (65 m) – [[Dreidzs]]. Nu sovys pusis, DafdysDagdys nūvodā asūšais Ješs tur vysuvaira azarsolu (69). Pa skaitam lelums Latgolys azaru saguluši [[Latgolys augstaine|Latgolys augstainē]].
 
Regionā taipoštaipat namozna moz upu, toktikai juos vysumāleluokuotīs napalelysnalelys. Poša leluo, poša skaistuo i kulturviesturiskaikulturviesturiski vysusvareiguo upe – Daugova, ītakūša Latgolā nu Boltkrīvejis teritorejis. Gobola iz vyds Kruoslovys i Daugpiļs, kurymā upe taisa pīcus leikumus i tak pa apmāram 40 m dziļu upleju, kod nakod sauc Latgolys Šveicarejis. Svareiguokys Daugovys datakyspītakys Latgolā – Aivīkste, Dubna.
 
[[Reitulatvejis zamainezamīne|Reitulatvejis zamainēzamīnē]] izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjam lelu daļu Krystapiļs i Varakļuonu nūvoda.
 
Meži sadz apmāram trešu daļu Latgolys teritorejis. Pūstumlatgolā stīpās egļu skuti, a cargar Daugovu – prīžu syli. Dīnavydlatgolys leluos dalis [[Zemisvierīņs|zemisvierīņam]] soveigys bārzu bierzs.
 
Latgolā plotys kudryskūdrys atrastovysatradnis: Krīvu–Jersikys pūrs LeivuonaLeivuonu nūvodā, Kreiču i Kreņovas pūri Kuorsovys i Cyblys nūvodā, Strūžānu pūrs Rēznis nūvodā, taipoštaipat muola atrastovysatradnis: Vileks nūvoda Kuprovā, Leivuonā, Daugpiļs nūvoda Neicgalī. CelimCeļu stateitbūvnīceibā Latgolā lītoj dolomitudolomītu, kura pošleluosvysleluokuos atrastovysatradnis ir pi JākubmīstaJiekabpiļs. Daugovys uplejā i juos apleicīnē irāir lelys smiļkšu atrastovysatradnis. Leivuona boltū kvarca smiļkti lītoj vītejuo stykla dareitova.
 
Klimats Latgolā koņtinentaluokskoņtinentāluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vys byun drupeitvīnmār soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuokuo temperatura (–43 gradigrādi C), i Daugpilī – absoluotuoabsolūtuo vysuaugstuokuo (+36 gradi C).
 
Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru.
Atdabuot nu "https://ltg.wikipedia.org/wiki/Latgola"