Pīterpiļs: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
nNav labojuma kopsavilkuma |
|||
24 aiļa
'''Pīterpiļs''' aba '''Pīterburga''', aba '''Sanktpeterburga''' — mīsts pūstumvokoru Krīvejā, Nevys upis greivā pi Baļtejis jiuru Suomu leiča, Leningrada apgabaļa centrys, ūtrais pa lielumam Krīvejis mīsts (piec Moskovys).
Pīterpiļs XVIII godusymtā suokta stateit kai Krīvejis golvysmīsts suomugru tautu apdzeivuotā teritorejā. Nu XVIII gs. vys augūšuo mīsta dzeivuotuoji pa lelumam krīvvolūdeigi, i pīterpilīšu skaits niule puorsniedzs jau 4 milijonus. XIX gs. beiguos i XX gs. suokuos Pīterpilī apsadzeivuoja leluoks skaits latgalīšu, i nu 1879 da 1917 godam Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos atmūdys centrys
Mīstam sova gaisūsta (''Pulkova''), jiuru ūsta (pi Suomu leiča) i upis ūstys (pi Nevys greivys). Izraisteita mašinindustreja, malnuo i kruosojuo metalurgeja, kimejis, vīgluo, puortykys i poligrafejis industreja. Nu 1955 g. mīstā dorbojās metra.
49 aiļa
'''1924 g.''' — pīcys dīnys piec Lenina nūmieršonys Petrograda puorsauce par '''Leningradu'''.
'''1934''' – '''1938 g.''' — Stalina režima laikā Pīterpilī i juos apleicīnē nūtyka "etniskuos teireišonys", kuramuos lelā skaitā cīte i senejī ituos apleicīnis suomugriskuos ciļmis dzeivuotuoji, i nu jauna mīstā apsadzeivuojušī mozumtautu pīstuovi, īskaitūt latgaļus.
'''1941''' – '''1945 g.''' — Ūtrūs Pasauļa vaidu laikā Pīterpili apmāram 900 dīnu ilgai beja apguluse vuocīšu armeja, i mīsts dzeivuoja blokadys apstuokļūs, caur kū vaira kai 600 000 pīterpilīšu nūmyra nu bods. Deļ kara laika varūneiguos iztvereibys 1945 godā Pīterpilei daškierts varūņmīsta vuords.
| |||