Pīterpiļs: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs
nNav labojuma kopsavilkuma
25 aiļa
 
Pīterpiļs XVIII godusymtā suokta stateit kai Krīvejis golvysmīsts suomugru tautu apdzeivuotā teritorejā. Nu XVIII gs. vys augūšuo mīsta dzeivuotuoji pa lelumam krīvvolūdeigi, i pīterpilīšu skaits niule puorsniedzs jau 4 milijonus. XIX gs. beiguos i XX gs. suokuos Pīterpilī apsadzeivuoja leluoks skaits latgalīšu, i nu 1879 da 1917 godam Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos atmūdys centrys.
 
Stalina režima laikā Pīterpilī i apleicīnē nūtyka "etniskuo teireišonys", kuramuos cīte i senejī ituos apleicīnis suomugriskuos ciļmis dzeivuotuoji, i nu jauna mīsta apsadzeivuojušī mozumtautu pīstuovi, īskaitūt latgaļus.
 
Mīstam sova gaisūsta (''Pulkova''), jiuru ūsta (pi Suomu leiča) i upis ūstys (pi Nevys greivys). Izraisteita mašinindustreja, malnuo i kruosojuo metalurgeja, kimejis, vīgluo, puortykys i poligrafejis industreja. Nu 1955 g. mīstā dorbojās metra.