Pīterpiļs: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
26 aiļa
Pīterpiļs XVIII godusymtā suokta stateit kai Krīvejis golvysmīsts suomugru tautu apdzeivuotā teritorejā. Nu XVIII gs. vys augūšuo mīsta dzeivuotuoji pa lelumam krīvvolūdeigi, i pīterpilīšu skaits niule puorsniedzs jau 4 milijonus. XIX gs. beiguos i XX gs. suokuos Pīterpilī apsadzeivuoja leluoks skaits latgalīšu, i nu 1879 da 1917 godam Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos atmūdys centrys.
Mīstam sova gaisūsta (''Pulkova''), jiuru ūsta (pi Suomu leiča) i upis ūstys (pi Nevys greivys). Izraisteita mašinindustreja, malnuo i kruosojuo metalurgeja, kimejis, vīgluo, puortykys i poligrafejis industreja. Nu 1955 g. mīstā dorbojās metra.
Pīterpiļs irā Krīvejis zineibu akademejis centrys, mīstā daudzi zineibys īstotu, 43 augstškolys (jūs vydā – universitets, konservatoreja). Dorbojās 16 profesionalu teatru (zemeiguokī – operys i baleta, dramys), lelys bibliotekys (nacionaluo biblioteka, zineibu akademejis biblioteka), 43 muzeji (zeimeiguokī – Ermitažs, antropologejis i etnografejis, zineibys i tiemiejumu). Pīterpilī nu 2008 gods dora Krīvejis konstitucionaluo tīsa.
| |||