Iudiņa cyklys: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
 
1 aiļa
=Iudiņa cyklys=
 
Zemis '''iudiņa cyklys''' aba hidrologiskais cyklys (anglīšu ''water cycle; hydrologic cycle'', krīvu ''круговорот воды; гидрологический круговорот; влагооборот'', latvīšu ''ūdens cikls; hidroloģiskais cikls'') – iudiņa nanūstuojūša cirkulaceja Zemis hidrosferā saulis syltuma ītakā aba vīns nu pošsvareigūs dobys procesu, kura īmā iudiņs nu zemisviersa, reagādams iz Saulis syltumu, pasaceļ gaisā suta formā i atsaļs grīžās da zemisviersa krytuļu formā.
 
Saulis syltuma ītakā iudiņs nu Zemis iudiņturu, augzemis i vegetacejis pasaceļ gaisā kai suts. Jis pasaceļ atmosferā, atsaļ i byudams vēļ škeistā stātē voi jau lads formā, sataisa muokuļus. Kod iudiņa lasis voi lads kristaleni teik par leli i gryuti, jī grīžās da Zemis kai krytuli. Daļa nu krytuļu iudiņa sasadzer augzemē, auguoji juo pīsasyuc, a voi jis izafiļtrej da zamzemis iudiņu. Palykušuo daļa īteik ryučūs, upēs i, vysa golā, okeanūs. Zemisviersa iudiņs izgaroj i suoc cyklu nu jauna.
 
 
kura īmā iudiņs nu iudiņturu, augzemis i vegetacejis, reagādams iz Saulis syltumu, pasaceļ gaisā suta formā, piečuok atsaļ
 
 
cikls jeb ūdens cik1s ir viens no dabas galvenajiem procesiem. Reaģējot uz Saules siltumu un citām ietekmēm, ūdens no okeāniem, upēm, ezeriem, augsnes un veģetācijas gaisā nonāk kā ūdens tvaiki. Tie paceļas atmosfērā, atdziest un, atrodoties šķidrā stāvoklī vai ledū, veido mākoņus. Kad ūdens pilieni vai ledus kristāliņi kļūst pārāk lieli, tie nonāk uz Zemes lietus vai sniega veidā, kur daļa ūdens iesūcas augsnē. Augi to absorbē vai arī tas izfiltrējas līdz pazemes ūdeņiem. Pārējā daļa nokļūst strautos, upēs un, visbeidzot, okeānā. Virszemes ūdens iztvaiko un uzsāk ciklu no jauna.
 
 
sevkurys formys iudiņs, kreitūšs nu dabasu (nu muokuļu) iz zemi kai gaisalaika daļa. Krytuļūs īīt leits (vysaids - styprys, myrgojūšs i t.t.), snīgs, druobli, krusa.