Igauneja: Atšķirības starp versijām

'''Igaunejis Republika''' ({{Vol-et|Eesti Vabariik}}) — vaļsteiba Pūstumu [[Europa|Europā]] pi [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiurys]]. Vaļsteiba tur rūbežu ar [[Latveja|Latveju]] dīnavydūs (343 km) i [[Krīveja|Krīveju]] reitūs (338 km). BaltejisBaļtejis jiura skaloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs Suomu leics, a dīnavydvokorūs – Reigys leics. Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,34 miljoni dzeivuotuoju, kas irā vīni nu zamuokajim bīzeibys ruodejumim Europā. Igauneja irā demokartiska parlamentariska republika, kas padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Golvysmīsts i leluokais mīsts — [[Talins|Talins]].

Igauni irā vīna nu BaltejisBaļtejis suomu tautom, kura etniskai radnesteiga suomu, līvu, votu i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar Švedeju, Daneju, Suomeju i Latveju. Igauņu volūda pīdar Suomugru volūdu saimei, jei irā leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga ungaru volūdai, tok natur radnesteibys ar latgalu ci latvīšu volūdu. Igauņu, suomu, ungaru i maltīšu volūdys irā vīneiguos vaļsteibys volūdys Europys Savīneibā, kas napīdar pi Indoeuropīšu volūdu saimys.

Igauneja jau 13 godu symta suokuos saukta kai igauņu patautu apdzeivuota teritoreja, kura sasadora nu 8 zemem. Pa pyrmajim krusta vaidim BaltejāBaļtejā (13 godu symta suokuos) Igaunejis zeme beja padaleita pa pusei – Dīnavydu Igauneju pavaļdeja Livonejis Konfederacejis sadorā, a Pūstumu Igaunejā nu 1219 da 1346 beja īstateita Igaunejis gercogiste kai Danejis vaļsteibys dale, piečuok puordūta vuocīšu Teutonu ordinam. Jau par godu atdūta Livonejis ordinam. Livonejis Konfederacejā nalītova Igaunejis pasauku. Tys atdzeivynuots 1583 godā, kod pūstumu Igauneju pavaļdeja Švedeja i juo sadorā beja pa sevim vaļdoma Igaunejis gercogiste (piečuok proviņceja). Dīnavydu Igauneja 1561 godā ītyka Lītovys Dyžanajuo Kunigaikštejā (LDK, nu 1569 goda Obeju Tautu Republikai). Par Obeju Tautu Republikys i Švedejis vaidim (1600-1629) dīnavydu Igauneja ītyka Švedejis sadorā, tok nabeja sasīta ar Igaunejis proviņceju, a kūpā ar pūstumu [[Latveja|Latveju]] (Vydzeme i Reigys mīsts) īguoja Livonejis proviņcejis sadorā.

Seviški lela pretiveiba Sovetu Savīneibys okupacejai aizsuoce1987 godā, kas, taipoš kai Latvejā, zynoma ar pasauku „Dzīšmuotuo revoluceja”. 1989 gods augusta 23 dīnā nūteik „Baltejis„Baļtejis ceļš”. 1900 godā atjaunynoj Igaunejis Apsardzeibys Savīneibu (‘’Eesti Kaitseliit’’). 1991 gods augusta 20 dīnā Vysaugstuokuos padūmis sasprīdumā pījieme Igaunejis vaļstiskuo napavaļdeibu. 1991 gods seņtebra 17 dīnā Iganeja tyka par Saškiertūs Naceju Organizacejis (SNO) dalinīkvaļsteibu. 1992 gods juņa mienesī nūteik naudys reforma – rubli paslūdynoj kai nalīteigu i atjaunynoj Igaunejis kronu. Tymā pošā godā pījam jaunu konstituceju. 1944 godā Krīvejis armeja nūīt paceli nu Igaunejis teritorejis, palīkūt tik Petseru i Viru Ingrejis apleicīnē (tān ‘’de facto’’ Krīvejis Federacejis teritoreja).

Igauneja irā jauna Europys i Pasauļa Tierdzeibys organizacejis dalinīkvaļsteiba, lūbeigai puorguojuse pi paveiceigys tierga ekonomikys i tur styprys saitys ar Vokoru Europu vaļsteibom. Pyrmuo nu Baltejis[[Baļtejis vaļsteibys|Baļtejis vaļsteibom]], kura īdzeivynoja [[Eura|euru]] kai vaļsteibys valutu. Pa Krīvejis krizei 1998-1999 godā, taipoš kai cytu BaltejisBaļtejis vaļsteibu ekonomika, mudrai pīauga (vydyskai 5% par godu, 2004 godā – 6,2%). Inflaceja 2004 godā beja 3%.