|
Igaunejis rūbežs ar [[Latveja|Latveju]] dīnavydūs irā 343 km, reitūs ar [[Krīveja|Krīveju]] 338 km. Nu 1920 da 1945 godam Igaunejis rūbežs ar Krīveju, pījimts pa 1920 goda Tarbatys Mīra Dasarunu, beja aiz Narvys upis pūstumreitūs i aiz Petseru mīsta dīnavydreitūs. Ituo teritoreja, aizjamūt 2,300 km² lelu pluotu, Stalins nalykumeigai daškīre Krīvejai Ūtrūs pasauļa vaidu beiguos. Deļ tam rūbežs iz vyds Igaunejis i Krīvejis navā nūstateits da myuslaikim.
Igauneja irā [[BaltejisBaļtejis jiura|BaltejisBaļtejis jiurys]] reitu molā taišni preteim Suomejai par Suomu jiurys leici iz daaugūšuos Reitu Europys platformys iz vyds 57,3 ° i 59,5 ° pūstumu paralelem i 21,5 ° i 28,1 ° reitu meridianim. Reļjefs zams, vydyskai tik 50 m viers jiuru leidzīņa. Vaļsteibys pošu augstais kolns – Lelais Munamegs (''Suur Munamägi'') dīnavydreitūs pasaceļ 318 m viers jiuru leidzīņa. Jiurmalis garums dasnīdz 3,794 km – ite jiurai daudzi leiču i šauru. Taipoš Igauneja tur vaira kai 1,500 solu (10% vaļsteibys pluota), tok dzeivoj tik kaiduos 9-10 soluos. Leluokuos irā Sāremā i Hījumā solys<ref name="worldinfo"/><ref name="worldinfoEstonia">{{cite web|title=World InfoZone – Estonia|url=http://www.worldinfozone.com/country.php?country=Estonia|publisher=World InfoZonek, LTD.|work=World InfoZone|accessdate=20 February 2007}}</ref>, kurys kūpā ar cytom mozuokom solom sataisa div apleicīņus.
Igaunejis klimats irā pūstumu dalis māranajuo zonā i puorīmys zonā iz vyds jiuru i koņtinentaluo klimata. Igaunejā irā četri godslaiki, vysi gondreiž vīna garuma. Vydyskuo temperatura sveirej nu 16.3 °C BaltejisBaļtejis jiurys soluos da 18.1 °C zemisvidīnī juļa mienesī, goda pošuo syltuokajuo mienesī, i nu −3.5 °C soluos da −7.6 °C zemisvidīnī pebraļa mienesī, pošuo soltuokajuo mienesī. Vydyskuo goda temperatura Igaunejā irā 5.2 °C.<ref name="EMHI">{{cite web|url=http://www.emhi.ee/index.php?ide=6,299,302 |title=EMHI |publisher=Emhi.ee |date= |accessdate=2 June 2010}}</ref> Vydyskais krytuļu daudzums nu 1961 da 1990 godam beja nu 535 da 727 mm par godu.<ref name=emhi2>{{cite web|url=http://www.emhi.ee/?ide=6,299,303 |title=Sademed, õhuniiskus |publisher=Emhi.ee |date= |accessdate=2 June 2010}}</ref> Snīga bīzums, kurs vysu bīzuokais irā dīnavydreitu Igaunejā, parostai byun nu dekabra mieneša vyds da vāleimom marta mieneša dīnom. Igaunejā irā vaira kai 1400 azaru, kuri pa lelumam mozi. Leluokais azars Peipuss (''Peipsi'') - 3,555 km2 pluotā. Vaļsteibys teritorejā i daudzi upu, tok vysys nalelys. Pošys garuokuos upis Vyhandu (162 km), Pernova (144 km) i Pyltsama (135 km). Taipoš byun daudzi pūri i peisi.
== Politiskuo sistema ==
|
