Atšķirības starp "Dzeļžalaiki" versijām

nav labojuma kopsavilkuma
'''Dzeļžalaiki''' irā prīkšviestures[[Pyrmaviesture|pyrmaviesturis]] pūsms, kod reikus suoca gotovūt nu dzeļzs. Zīmeļu Eiropā (kai ari Latvejā) tys periods suocēs ap 6.gs. prīkš Kristus, a nu vysu vairuok arheologiskū ziņu turim nu pādējuo dzeļžalaiku pūsma, kas beja - 5.-10.g.s. piec Kristus.
 
Dzeļžalaikūs pasaleilynoj apmetņu skaits Latgolys vītuos: Kiutūs, Cyrma azara krostā (kur senejī latgali īsakuortoj Baltejys suomu pamastā apmetnē, suocūt tū apdzeivuot nu 7.g.s.). Golvonuo tūs laiku dzeivotuoju nūsadarbuošona Latgolā ir zemkūpeiba. Dorba reiki vēļ ir primitivi.
0

labojumi