Atšķirības starp "Dzeļžalaiki" versijām

nav labojuma kopsavilkuma
(Created page with ''''Dzeļžalaiki''' irā prīkšviestures pūsms, kod reikus suoca gotovūt nu dzeļzs. Zīmeļu Eiropā (kai ari Latvejā) tys periods suocēs ap 6.gs. prīkš Kristus, a nu vys...')
 
 
Ap 8.-10.gs. vairuok suoc audzēt zīmys rudzus, kuri nūmaina mīžus maizis cepšonā. Turpynoj audzēt mozražeigūs, bet pret laika maiņom iztureigūs diveju gryudu vuorpys kvīšus, nu kuru vard bīzū putru (itī kvīši Latvejā audzāti leidz pat 19.g.s.). Ap 5.-9.g.s. Latvejā īvad ruociņus, siej pupys, zierņus. Mads ir vīneigais, kū lītoj iedīņa pasaldynuošonai. Mads i vosks ir īcīneita mainis prece. Cylvāki tic daudzom dobys dīveibom - gunei, pārkiuņam, saulei, mienešam. Pamozom aizasuoc sabīdreibys nūsasluoņuošona.
 
Lobi tiemēti dzeļžalaiku pīminekli saisteiti ar Latgolu voi latgalim irā [[Depoziti Sauliskolnā|depoziti Sauliskolnā]] (arheologs Vladislavs Urtāns), [[Uoraišu azara piļs|Uoraišu azara piļs]] (arheologs Jānis Apals), piļskolns Ūleņkolnā pi Pļaveņu. Arheologi rokuši ari nazcik senejūs kopulauku - Lejysbytānūs, Ludzys Ūdu kolnā, Ņukšūs pi Pyldys azara.
0

labojumi