Dzeļžalaiki

Dzeļžalaiki irā prīkšviestures pūsms, kod reikus suoca gotovūt nu dzeļzs. Zīmeļu Eiropā (kai ari Latvejā) tys periods suocēs ap 6.gs. prīkš Kristus, a nu vysu vairuok arheologiskū ziņu turim nu pādējuo dzeļžalaiku pūsma, kas beja - 5.-10.g.s. piec Kristus.

Dzeļžalaikūs pasaleilynoj apmetņu skaits Latgolys vītuos: Kiutūs, Cyrma azara krostā (kur senejī latgali īsakuortoj Baltejys suomu pamastā apmetnē, suocūt tū apdzeivuot nu 7.g.s.). Golvonuo tūs laiku dzeivotuoju nūsadarbuošona Latgolā ir zemkūpeiba. Dorba reiki vēļ ir primitivi.

Ap 8.-10.gs. vairuok suoc audzēt zīmys rudzus, kuri nūmaina mīžus maizis cepšonā. Turpynoj audzēt mozražeigūs, bet pret laika maiņom iztureigūs diveju gryudu vuorpys kvīšus, nu kuru vard bīzū putru (itī kvīši Latvejā audzāti leidz pat 19.g.s.). Ap 5.-9.g.s. Latvejā īvad ruociņus, siej pupys, zierņus. Mads ir vīneigais, kū lītoj iedīņa pasaldynuošonai. Mads i vosks ir īcīneita mainis prece. Cylvāki tic daudzom dobys dīveibom - gunei, pārkiuņam, saulei, mienešam. Pamozom aizasuoc sabīdreibys nūsasluoņuošona.