Igauneja: Atšķirības starp versijām

|| VaļsteibysVaļstiskuo volūda || [[igauņu volūda|igauņu]]

'''Igaunejis Republika''' ({{Vol-et|Eesti Vabariik}}) — vaļsteiba Pūstumu [[Europa|Europā]] pi [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiurys]]. Vaļsteiba tur rūbežu ar [[Latveja|Latveju]] dīnavydūs (343 km) i [[Krīveja|Krīveju]] reitūs (338 km). Baļtejis jiura skalojskoloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs [[Suomu leics]], a dīnavydvokorūs – [[Reigys leics]]. Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,34 miljonimilijoni dzeivuotuoju, kasite irā vīnivīns nu zamuokajimvysuzamuokūs bīzeibys ruodejumimruodejumu Europā. Igauneja irā demokartiskademokratiska parlamentariska republika, kas padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Golvysmīsts i leluokais mīsts — [[Talins]].

Igauni irā vīna nu Baļtejis suomu tautomtautu, kura etniskai radnesteigaradneiga suomu, [[Līvi|līvu]], [[Voti|votu]] i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar [[Švedeja|Švedeju]], [[Daneja|Daneju]], [[Suomeja|Suomeju]] i [[Latveja|Latveju]]. Igauņu volūda pīdar [[Suomugru volūdys|Suomugru volūdu]] saimei, jei irā leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga vengru volūdai, tok natur radnesteibysradneibys ar latgalulatgaļu ci latvīšu volūdu. Igauņu, [[Suomu volūda|suomu]], [[Vengru volūda|vengru]] i [[Maltīšu volūda|maltīšu]] volūdys irā vīneiguos vaļsteibys volūdys Europys Savīneibā, kaskurys napīdar pi Indoeuropīšu volūdu saimys.

Igauneja paslūdynova sovu napavaļdeibu 1918 gods pebraļa 24 dīnā, tok piec parvareigys daškieršonys PSRS, napavaļdeiba atjaunynuota 1991 gods augusta 20 dīnā. Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys - NATO dalinīkvaļsteiba.

Igaunejis pošu pasauka ‘’Eesti’’, varamsvarama līta, izacēle nu romīšu viesturnīka [[Tacits|Tacita]] dorba „Germania”, kurymā apraksteitys kai germaņu tautys, tai i reitu patautys ar pasauku „aisti” (latiņu: ‘’Aesti’’). <ref>''Germania'', Tacitus, Atdale XLV</ref> Tacits jūs aprakstejs kai cīši barbaryskys patautys, kurys runojrunojūšys vysā izškireigā volūdā kai cytys itymāitamā apleicīnīapleicīnē. Taipoš skandinavu saguos Igauneja cieški apraksteita kai ‘’Eistland’’. Latiņu volūdysLatiņvolūdeigajūs rakstīņūs igauņu zemis cieški pasauktys kai ‘’Estia’’ ci ‘’Hestia’’. Igauņu pošu tautys pasauka beja ‘’maarahvas’’ (zemis tauta). Tik 19 godu symtā, kab styprynuotu sovu nacionalū ideņtitetu, igauņi sovu tautu i zemi suoce saukt pa cytu volūdu paraugam ‘’Eesti’’.

LatgalīšuLatgaliskuo i latvīšu volūdyslatvyskuo pasauka „Igauneja” izacēluseizacāluse nu IndrikaHenrika kronikā apraksteituos Ugaunejis pasaukys, kura pa latvīšu lingvista Juoņa Eņdzelina guodim, tykusebejuse izsaceitaizrunojama kai ‘’Ügaunija ‘’ <ref name="celojumubode">[http://www.celojumubode.lv/?valsts_page_id=2&Igaunija Igaunija]</ref>

Igauneja jau 13 godu symta suokuos sauktapīmynāta kai igauņu patautu apdzeivuota teritoreja, kura sasadorasasadorūša nu 8 zememzemu. PaPiec pyrmajimpyrmūs krustakrysta vaidimvaidu Baļtejā (13 godu symta suokuos) Igaunejis zeme beja padaleita pa pusei – Dīnavydu Igauneju pavaļdejaīslēdze Livonejis Konfederacejis sadorāKonfederacejā, a Pūstumu Igaunejā nu 1219 da 1346 beja īstateitaīstateja Igaunejis gercogistegercogisti kai Danejis vaļsteibys daledaļu, a piečuok puordūtapuordeve vuocīšu Teutonu ordinamordynam. Jau par godu itei zeme atdūta Livonejis ordinamordynam. Livonejis Konfederacejā nalītova Igaunejis pasaukupasaukys. TysJei atdzeivynuotsatdzeivynuota 1583 godā, kod pūstumu Igauneju pavaļdejapuorjēme Švedeja i juojuos sadorā beja pa sevim vaļdomavoldoma Igaunejis gercogiste (piečuok proviņceja). Dīnavydu Igauneja 1561 godā ītykatyka Lītovys DyžanajuoLelajai KunigaikštejāKunigaitejai (LDK, nu 1569 goda Obeju Tautu Republikai). ParPiec Obeju Tautu Republikys i Švedejis vaidimvaidu (1600-1629) dīnavydu Igauneja ītyka Švedejis sadorā, tok nabeja sasīta ar Igaunejis proviņceju, a kūpā ar pūstumu [[Latveja|Latveju]] (Vydzeme i Reigys mīsts) īguoja Livonejis proviņcejis sadorāproviņcejā.

Nu 1645 goda, kod Švedeja puorjēme nu Danejis SaremysSāremys solu<ref name="History World">[http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?groupid=3064&HistoryID=ac83 History of Sweden]</ref>, da Pūstumu vaidu beigom (1721) vysa igauņu apdzeivuotuo teritoreja pīdarēja Švedejai (lelums švediškaišvedyskai runojūšimrunojūšu dzeivuotuojimdzeivuotuoju beja repatrietirepatriāti da ŠvedejuŠvedejis parpiec vuocīšu okupacejuokupacejis Ūtrūs pasauļa vaidu godūs). 1721 godā vysys parpiec Pūstumu vaidimvaidu švedu vaļdeituos igauņu i latvīšu zemis tyka Krīvejis imperejis sadorāimperejai. Nazkodejuo švedu Igaunejis proviņceja tykapasadareja par Igaunejis guberneju, a Livonejis proviņceja – par Liflandejis guberneju.

Igaunejis napavaļdeiba īstateita 1918 gods pebraļa 24 dīnā, koč i mīreigai tū dareit trauceja vuocīšu okupaceja nu 1918 gods pebraļa da nojabra mienesimmienešam. ParPiec Vuocejis kapitulacejukapitulacejis Pyrmajūs pasauļa vaidūs 1918 gods nojabra 11 dīnā, sovu dorbu atjaunynova Igaunejis Tamlaiceiguo Vaļdeiba, kuru vadeja KonstantinsKonstaņtins PetsPetss.

Ūtrūs pasauļa vaidu suokuos 1940 gods juņa mienenesī, pa aizagreigam TSRS i Vuocejis sasprīdumam, vaļsteibu okupej Sovetu Savīneiba i jau par mienesi pataiseita Igaunejis Sovetu Socialistiskuo Republika. 1940 gods augusta mienesī Igauneja davȳnuotadaškierta Sovetu Savīneibai. Nu 1941 da 1944 godam, kod vaļsteibu kontrolej vuocīšu armeja, Igauneju pavaļdejpuorjam Ostlandis komisiariats i īdzeivynojTrešaīdzeivynoj Trešuo Reiha politiku.

Seviški lela pretiveiba Sovetu Savīneibys okupacejai aizsuoce1987aizsuoce 1987 godā, kaskurei, taipoš kai Latvejā, zynoma ar pasauku „Dzīšmuotuo revoluceja”. 1989 gods augusta 23 dīnā nūteiknūtyka „Baļtejis ceļš”. 1900 godā atjaunynojatjaunynuoja Igaunejis Apsardzeibys Savīneibu (‘’Eesti Kaitseliit’’). 1991 gods augusta 20 dīnā Vysaugstuokuos padūmis sasprīdumā pījieme Igaunejis vaļstiskuovaļstiskū napavaļdeibu. 1991 gods seņtebra 17 dīnā Iganeja tyka par Saškiertūs Naceju Organizacejis (SNO) dalinīkvaļsteibu. 1992 gods juņa mienesī nūteik naudys reforma – rubli paslūdynoj kai nalīteigu i atjaunynoj Igaunejis kronu. Tymā pošā godā pījam jaunu konstituceju. 1944 godā Krīvejis armeja nūīt paceli nu Igaunejis teritorejis, palīkūt tik Petseru i Viru Ingrejis apleicīnē (tān ‘’de facto’’ Krīvejis Federacejis teritoreja).