Verseja, kas saglobuota 2011. gada 22. pavasara mieness, plkst. 00.56 pataiseit Idioma-bot (sprīža \| devīņs) 272 edits n r2.6.3) (robots pievieno: ab, az, be, be-x-old, bo, bxr, ce, chy, fur, fy, ga, hy, ik, kl, lb, mdf, mrj, ms, mzn, ne, os, rue, se, so, te, udm izmaina: an, cs, en, fa, lmo, nv, ro, szl, vi ← Vacuoka verseja		Verseja, kas saglobuota 2011. gada 25. pavasara mieness, plkst. 00.24 pataiseit atsaukt DEagleBot (sprīža \| devīņs) Boti 1 077 edits n robots kosmētiskās izmaiņas Jaunuokuo verseja →
1 aiļa [[~~File~~Fails:Canis lupus laying.jpg\|thumb\|250px\|Palākais vylks]] '''Palākais vylks''' ({{Vol-la\|Canis lupus}}; {{Vol-en\|Gray Wolf}}; {{Vol-lv\|Pelēkais vilks}}; {{Vol-lt\|Pilkasis vilkas}}) aba '''vylks''' — irā leluokais [[Suņu saime\|suņu saimis]] (''Canidae'') plieseigais zviers. Palākais vylks kai [[~~Dzeivinīks\|~~dzeivinīks]] zynoms nu pādejūs ladslaiku, jis dzeivovs jau pyrma 300 000 godu, [[Latgola\|Latgolys]] teritorejā atsarads tiuleņ piec ladslaiku. Vītuos, kur dzeivoj vylki, jī irā golvonī pliesieji. Palākais vylks, koč i dasamāruodams apleicis puormejom na tai vīgli kai [[~~Kojots\|~~kojots]] (''Canis latrans''), dzeivoj kai mežūs, kolnūs i tundrā, tai tukšnešūs, stepēs i prerejuos, net dzeivisvītu tyvumā. Nazkod vylki dzeivova vysā Eurazejā i Pūstumu Amerikā, tok myuslaikūs jūs dzeivojamuo teritoreja labviņ mazynuojusēs.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/3746 Canis lupus (Gray Wolf, Arctic Wolf, Common Wolf, Grey Wolf, Mexican Wolf, Plains Wolf, Timber Wolf, Tundra Wolf, WOLF)]</ref> Cylvākam vylks nikod nabeja meilams sābris, kam kreit viersā lūpim, a kod nakod i cylvākim. Jis vysod bejs medeibys dzeivinīks. == Izavierīņs == Vylki byun da 150 [[Ceņtimetrs\|ceņtimetru]] garuma, placu augstums 0,6-0,95 [[Metrs\|metri]] i svors 30-65 kilogrami (rekords - 79 kilogrami<ref>Lopez, Barry (1978). Of wolves and men. New York: Scribner Classics. pp. 320. ISBN ~~0743249364~~0-7432-4936-4.</ref>). Augums apaug ar rupim palākim motim, tok byun taipoš i malni, bolti, pavoskoni moti (pīdar nu vylku paškirys, hibridizacejis). Auss nagarys, goli šauri. Golvyskauss masivs, zūbi stypri i gon gari iļkni. Mežogumā vylki vysucieškuok dzeivoj 6-9 godus, a nabreivē vydyskai 16 godu (rekords - 20 godu). == Vylku paplateiba == [[~~File~~Fails:Wolf dist.png\|thumb\|250px\|Palākuo vylka paplateiba pasaulī]] Viesturiskai vylki pa teritorejai pasaplatejuši kuoni vysuos cylvāka dzeivojamuos vītuos iz pūstumim nu ekvatora. [[Europa\|Europā]] palākais vylks pa lelumam byun tik [[Spāneja\|Spānejā]], [[Portugaleja\|Portugalejā]], [[Italeja\|Italejā]], [[Puoleja\|Puolejā]], Pūstumu i Reitu Europys vaļsteibuos i [[Krīveja\|Krīvejā]]. [[Latveja\|Latvejā]] itūšaļt dzeivoj 500 - 600 vylku.<ref>http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=48688</ref> [[Latveja\|Latvejā]] i [[Latgola\|Latgolā]] dzeivoj tik [[~~Eurazejis palākais vylks\|~~Eurazejis palākais vylks]] (''Canis lupus lupus''). Azejā vylki dzeivoj vysā pūstumu daļā - nu Krīvejis da [[Kineja~~\|Kinejai~~]]i. Pūstumu [[Amerika\|Amerikā]] nu [[Aļaska\|Aļaskys]] da [[Meksika~~\|Meksikai~~]]i. [[~~File~~Fails:Canis lupus laying in grass.jpg\|thumb\|250px\|Palākais vylks guļ zuolē]] == Nūruodis i olūti == 21 aiļa {{DEFAULTSORT:Palākais vylks}} [[~~Category~~Kategoreja:Dzeivinīki]] [[ab:Абгаду]]

Palākais vylks: Atšķirības starp versijām