Verseja, kas saglobuota 2011. gada 24. pavasara mieness, plkst. 13.09 pataiseit Helloanddie (sprīža \| devīņs) 95 edits Nav labojuma kopsavilkuma ← Vacuoka verseja		Verseja, kas saglobuota 2011. gada 24. pavasara mieness, plkst. 23.58 pataiseit atsaukt DEagleBot (sprīža \| devīņs) Boti 1 077 edits n robots kosmētiskās izmaiņas Jaunuokuo verseja →
1 aiļa {\| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" \|+<big><big>'''Eesti Vabariik'''<br />'''Igaunejis Republika'''</big></big> \|- \| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 \| {\| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" \|- \| align="center" width="140px" \| [[~~File~~Fails:Flag of Estonia.svg\|150px\|border]] \| align="center" width="140px" \| [[~~File~~Fails:Coat of arms of Estonia.svg\|150px]] \|} \|- \| align=center colspan=2 \| [[~~File~~Fails:EU location EST.png\|300px]] \|- \|\| Golvysmīsts \|\| [[~~Talins\|~~Talins]] \|- \|\| Vaļsteibys volūda \|\| [[igauņu volūda\|igauņu]] 23 aiļa \|\| Dzeivuotuoju skaits <small>(2009)</small> \|\| 1 340 415<ref name="Stastistics">[http://www.stat.ee/main-indicators Most requested statistics]</ref> \|- \|\| [[~~Laika zona\|~~Laika zona]]<br />-vosorā \|\| EET (UTC +2),<br /> EEST (UTC +3) \|} '''Igaunejis Republika''' ({{Vol-et\|Eesti Vabariik}}) — vaļsteiba Pūstumu [[Europa\|Europā]] pi [[Baļtejis jiura\|Baļtejis jiurys]]. Vaļsteiba tur rūbežu ar [[Latveja\|Latveju]] dīnavydūs (343 km) i [[Krīveja\|Krīveju]] reitūs (338 km). Baļtejis jiura skaloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs [[~~Suomu leics\|~~Suomu leics]], a dīnavydvokorūs – [[~~Reigys leics\|~~Reigys leics]]. Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,34 miljoni dzeivuotuoju, kas irā vīni nu zamuokajim bīzeibys ruodejumim Europā. Igauneja irā demokartiska parlamentariska republika, kas padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Golvysmīsts i leluokais mīsts — [[~~Talins\|~~Talins]]. Igauni irā vīna nu Baļtejis suomu tautom, kura etniskai radnesteiga suomu, [[Līvi\|līvu]], [[Voti\|votu]] i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar [[Švedeja\|Švedeju]], [[Daneja\|Daneju]], [[Suomeja\|Suomeju]] i [[Latveja\|Latveju]]. Igauņu volūda pīdar [[Suomugru volūdys\|Suomugru volūdu]] saimei, jei irā leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga ungaru volūdai, tok natur radnesteibys ar latgalu ci latvīšu volūdu. Igauņu, [[Suomu volūda\|suomu]], [[Ungaru volūda\|ungaru]] i [[Maltīšu volūda\|maltīšu]] volūdys irā vīneiguos vaļsteibys volūdys Europys Savīneibā, kas napīdar pi Indoeuropīšu volūdu saimys. 36 aiļa == Viesture == [[~~File~~Fails:Medieval Livonia 1260.svg\|thumb\|250px\|left\|Livonejis Konfederaceja 1260. godā.]] Igauneja jau 13 godu symta suokuos saukta kai igauņu patautu apdzeivuota teritoreja, kura sasadora nu 8 zemem. Pa pyrmajim krusta vaidim Baļtejā (13 godu symta suokuos) Igaunejis zeme beja padaleita pa pusei – Dīnavydu Igauneju pavaļdeja Livonejis Konfederacejis sadorā, a Pūstumu Igaunejā nu 1219 da 1346 beja īstateita Igaunejis gercogiste kai Danejis vaļsteibys dale, piečuok puordūta vuocīšu Teutonu ordinam. Jau par godu atdūta Livonejis ordinam. Livonejis Konfederacejā nalītova Igaunejis pasauku. Tys atdzeivynuots 1583 godā, kod pūstumu Igauneju pavaļdeja Švedeja i juo sadorā beja pa sevim vaļdoma Igaunejis gercogiste (piečuok proviņceja). Dīnavydu Igauneja 1561 godā ītyka Lītovys Dyžanajuo Kunigaikštejā (LDK, nu 1569 goda Obeju Tautu Republikai). Par Obeju Tautu Republikys i Švedejis vaidim (1600-1629) dīnavydu Igauneja ītyka Švedejis sadorā, tok nabeja sasīta ar Igaunejis proviņceju, a kūpā ar pūstumu [[Latveja\|Latveju]] (Vydzeme i Reigys mīsts) īguoja Livonejis proviņcejis sadorā. 47 aiļa Seviški lela pretiveiba Sovetu Savīneibys okupacejai aizsuoce1987 godā, kas, taipoš kai Latvejā, zynoma ar pasauku „Dzīšmuotuo revoluceja”. 1989 gods augusta 23 dīnā nūteik „Baļtejis ceļš”. 1900 godā atjaunynoj Igaunejis Apsardzeibys Savīneibu (‘’Eesti Kaitseliit’’). 1991 gods augusta 20 dīnā Vysaugstuokuos padūmis sasprīdumā pījieme Igaunejis vaļstiskuo napavaļdeibu. 1991 gods seņtebra 17 dīnā Iganeja tyka par Saškiertūs Naceju Organizacejis (SNO) dalinīkvaļsteibu. 1992 gods juņa mienesī nūteik naudys reforma – rubli paslūdynoj kai nalīteigu i atjaunynoj Igaunejis kronu. Tymā pošā godā pījam jaunu konstituceju. 1944 godā Krīvejis armeja nūīt paceli nu Igaunejis teritorejis, palīkūt tik Petseru i Viru Ingrejis apleicīnē (tān ‘’de facto’’ Krīvejis Federacejis teritoreja). Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys NATO dalinīkvaļsteiba. Nu 2011 gods janvara mieneša oficialais atsaskaitīņu leidzieklis Igaunejis Republikā irā [[~~Eura\|~~eura]]. == Geografeja == [[~~File~~Fails:Satellite image of Estonia in April 2004.jpg\|thumb\|250px\|right\|Igaunejis satelitatvaigs 2004 gods apreļa mienesī]] [[~~File~~Fails:Sääretirp.JPG\|thumb\|250px\|right\|Igaunejis vokorūs dobu veidoj solys, leiči i jiurmalis]] Igaunejis rūbežs ar [[Latveja\|Latveju]] dīnavydūs irā 343 km, reitūs ar [[Krīveja\|Krīveju]] 338 km. Nu 1920 da 1945 godam Igaunejis rūbežs ar Krīveju, pījimts pa 1920 goda Tarbatys Mīra Dasarunu, beja aiz Narvys upis pūstumreitūs i aiz Petseru mīsta dīnavydreitūs. Ituo teritoreja, aizjamūt 2,300 km² lelu pluotu, Stalins nalykumeigai daškīre Krīvejai Ūtrūs pasauļa vaidu beiguos. Deļ tam rūbežs iz vyds Igaunejis i Krīvejis navā nūstateits da myuslaikim. Igauneja irā [[Baļtejis jiura\|Baļtejis jiurys]] reitu molā taišni preteim Suomejai par Suomu jiurys leici iz daaugūšuos Reitu Europys platformys iz vyds 57,3 ° i 59,5 ° pūstumu paralelem i 21,5 ° i 28,1 ° reitu meridianim. Reļjefs zams, vydyskai tik 50 m viers jiuru leidzīņa. Vaļsteibys pošu augstais kolns – Lelais Munamegs (''Suur Munamägi'') dīnavydreitūs pasaceļ 318 m viers jiuru leidzīņa. Jiurmalis garums dasnīdz 3,794 km – ite jiurai daudzi leiču i šauru. Taipoš Igauneja tur vaira kai 1,500 solu (10% vaļsteibys pluota), tok dzeivoj tik kaiduos 9-10 soluos. Leluokuos irā Sāremā i Hījumā solys<ref name="worldinfo">[http://www.worldinfozone.com/country.php?country=Estonia World Info Zone]</ref><ref name="worldinfoEstonia">[http://www.worldinfozone.com/country.php?country=Estonia World InfoZone – Estonia]</ref>, kurys kūpā ar cytom mozuokom solom sataisa div apleicīņus. Igaunejis klimats irā pūstumu dalis māranajuo zonā i puorīmys zonā iz vyds jiuru i koņtinentaluo klimata. Igaunejā irā četri godslaiki, vysi gondreiž vīna garuma. Vydyskuo temperatura sveirej nu 16.3  °C Baļtejis jiurys soluos da 18.1  °C zemisvidīnī juļa mienesī, goda pošuo syltuokajuo mienesī, i nu −3.5  °C soluos da −7.6  °C zemisvidīnī pebraļa mienesī, pošuo soltuokajuo mienesī. Vydyskuo goda temperatura Igaunejā irā 5.2  °C.<ref name="EMHI">[http://www.emhi.ee/index.php?ide=6,299,302 EMHI]</ref> Vydyskais krytuļu daudzums nu 1961 da 1990 godam beja nu 535 da 727 mm par godu.<ref name=emhi2>[http://www.emhi.ee/?ide=6,299,303 Sademed, õhuniiskus]</ref> Snīga bīzums, kurs vysu bīzuokais irā dīnavydreitu Igaunejā, parostai byun nu dekabra mieneša vyds da vāleimom marta mieneša dīnom. Igaunejā irā vaira kai 1400 azaru, kuri pa lelumam mozi. Leluokais azars Peipuss (''Peipsi'') - 3,555 km2 pluotā. Vaļsteibys teritorejā i daudzi upu, tok vysys nalelys. Pošys garuokuos upis Vyhandu (162 km), Pernova (144 km) i Pyltsama (135 km). Taipoš byun daudzi pūri i peisi. == Politiskuo sistema == 62 aiļa == Administrativais dalejums == [[~~File~~Fails:EVabariik.png\|thumb\|250px\|right\|Igaunejis apleicīni. Zaļuo lineja irā myuslaiku Igaunejis rūbežs ar Krīveju. Sorkonuo lineja paruodej teritorejis, deļ kuru Igaunejai irā rūbežu streideiba ar Krīveju.]] Igaunejis Republika padaleita 15 apleiciņūs (''maakond''). Itaids dalejums irā nu 1990 gods, kod Igauneja atjaunynova napavaļdeibu nu Sovetu Savīneibys. Apleicīni seikuok padaleiti 33 mīstūs (''linn'') i 194 pogostūs (''vald''). 13 nu Igaunejis mīstim natur izškireigu pošvolda tīseibu i sadora kaudu nu pogosta pluotim. 104 aiļa == Ekonomika == [[~~File~~Fails:Emajõe Business Centre1 2008.JPG\|thumb\|250px\|right\|Tarbatys finanšu centrys]] Igauneja irā jauna Europys i Pasauļa Tierdzeibys organizacejis dalinīkvaļsteiba, lūbeigai puorguojuse pi paveiceigys tierga ekonomikys i tur styprys saitys ar Vokoru Europu vaļsteibom. Pyrmuo nu [[Baļtejis vaļsteibys\|Baļtejis vaļsteibom]], kura īdzeivynoja [[Eura\|euru]] kai vaļsteibys valutu. Pa Krīvejis krizei 1998-1999 godā, taipoš kai cytu Baļtejis vaļsteibu ekonomika, mudrai pīauga (vydyskai 5% par godu, 2004 godā – 6,2%). Inflaceja 2004 godā beja 3%. 129 aiļa == Demografeja == [[~~File~~Fails:Vaade Oleviste tornist 2004.jpg\|thumb\|250px\|right\|Gondreiž vīna trešdale nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj Talinā]] [[~~File~~Fails:Narva jõgi 1999.jpg\|thumb\|250px\|right\|81,4% Narvys dzeivuotuoju irā krīvi]] Igaunejā 2009 godā dzeivova 1 340 415 dzeivuotuoju.<ref name="Stastistics" /> Dzeivuotuoju bīzeiba 29 cylv./km². Gondreiž vīna trešdale nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj golvysmīstā [[Talins\|Talinā]]. Cyti leluoki mīsti irā studentu mīsts i dīnavydu golvonais centrys [[~~Tarbata\|~~Tarbata]], industrejis rūbežmīsts [[~~Narva\|~~Narva]] i vosorys atpyutys centrys [[~~Pernova\|~~Pernova]]. Vaļsteibā dreiži mazynojās dzeivuotuoju skaits deļ emigracejis, zama dzymstamuma leidzīņa i lela mierstamuma. Vydyskais vaļsteibys dzeivuotuoja vacums irā 39,9 godu. <ref name="CIA">(Angliskai)[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/en.html CŽV pasauļa faktu gruomota: Igauneja]</ref> Samārā ar pasauļa ruodejumim, vydyskais pasauļa dzeivuotuoja vacums irā 28,4 godu. Vydyskais dzeivis garums 72,82 godu. 2008 godā 69% vaļsteibys dzeivuotuoju dzeivova mīstūs, cyti soluos. === Etniskais sadors === 171 aiļa === Religeja === [[~~File~~Fails:Harju-Risti kirik2.jpg\|thumb\|250px\|right\|Risti ļutaru bazneica]] Igauneja irā vīna nu mozuok religiskajom vaļsteibom pasaulī<ref>[http://www.country-studies.com/estonia/religion.html Country Studies: Estonia - Religion]</ref>. Pa 2000 gods datim tik 32 %<ref name="pub.stat.ee">[http://pub.stat.ee/px-web.2001/I_Databas/Population_census/16Religious_affiliation/16Religious_affiliation.asp Statistical database: Population Census 2000 - Religious affiliation]</ref> dzeivuotuoju īskaiteja sevi pi kaidys konkretys ticeibys: 188 aiļa == Sports == [[~~File~~Fails: Roland Lessing Trondheim 2009.jpg \|thumb\|250px\|right\|Sleižuošona irā vīns nu pošu popularū sportu Igaunejā. Atvaigā: Rolands Lessings]] Sports irā zeimeiga Igaunejis kulturys dale. Pa napavaļdeibys paslūdynuošonai 1918 godā, Igauneja kai naceja pīsadaleja 1920 gods Vosorys Olimpiskajuos kaituos, koč i Olimpiskuo komiteja tyka īstateita 1923 godā. Pyrmuos Zīmys Olimpiskuos kaitys beja 1924 godā. Igaunejis atleti pīsadaleja Olimpiskajuos kaituos da 1940 goda sovetu okupacejai. 1980 gods Vosorys Olimpiskuo kaitu buruošonys regata nūtyka golvysmīstā [[Talins\|Talinā]]. Atjaunynūt napavaļdeibu, Igauneja pīsadalejuse vysuos Olimpiskajuos kaituos. Vysuvaira medaļnīku Igaunejai irā vīglatletikā, ceiksteišonuos i leidzonumu sleižuošonā. 194 aiļa == Verīs taipoš == * [[~~Igaunejis mīstu saroksts\|~~Igaunejis mīstu saroksts]] == Nūruodis i olūti == 202 aiļa {{DEFAULTSORT:Igauneja}} [[~~Category~~Kategoreja:Pasauļa vaļsteibys]] [[ace:Èstonia]]

Igauneja: Atšķirības starp versijām