Igauneja: Atšķirības starp versijām

'''Igaunejis Republika''' ({{Vol-et|Eesti Vabariik}}) — vaļsteiba Pūstumu [[Europa|Europā]] pi [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiurys]]. Vaļsteiba tur rūbežu ar [[Latveja|Latveju]] dīnavydūs (343 km) i [[Krīveja|Krīveju]] reitūs (338 km). Baļtejis jiura skaloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs [[Somu leics|Suomu leics]], a dīnavydvokorūs – [[Reigys leics|Reigys leics]]. Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,34 miljoni dzeivuotuoju, kas irā vīni nu zamuokajim bīzeibys ruodejumim Europā. Igauneja irā demokartiska parlamentariska republika, kas padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Golvysmīsts i leluokais mīsts — [[Talins|Talins]].

Igauni irā vīna nu Baļtejis suomu tautom, kura etniskai radnesteiga suomu, [[Līvi|līvu]], [[Voti|votu]] i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar [[Švedeja|Švedeju]], [[Daneja|Daneju]], [[Suomeja|Suomeju]] i [[Latveja|Latveju]]. Igauņu volūda pīdar [[Suomugru volūdys|Suomugru volūdu]] saimei, jei irā leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga ungaru volūdai, tok natur radnesteibys ar latgalu ci latvīšu volūdu. Igauņu, [[Suomu volūda|suomu]], [[Ungaru volūda|ungaru]] i [[Maltīšu volūda|maltīšu]] volūdys irā vīneiguos vaļsteibys volūdys Europys Savīneibā, kas napīdar pi Indoeuropīšu volūdu saimys.

Igaunejis pošu pasauka ‘’Eesti’’, varams, izacēle nu romīšu viesturnīka [[Tacits|Tacita]] dorba „Germania”, kurymā apraksteitys kai germaņu tautys, tai i reitu patautys ar pasauku „aisti” (latiņu: ‘’Aesti’’). <ref>''Germania'', Tacitus, Atdale XLV</ref> Tacits jūs aprakstejs kai cīši barbaryskys patautys, kurys runoj vysā izškireigā volūdā kai cytys itymā apleicīnī. Taipoš skandinavu saguos Igauneja cieški apraksteita kai ‘’Eistland’’. Latiņu volūdys rakstīņūs igauņu zemis cieški pasauktys kai ‘’Estia’’ ci ‘’Hestia’’. Igauņu pošu tautys pasauka beja ‘’maarahvas’’ (zemis tauta). Tik 19 godu symtā, kab styprynuotu sovu nacionalū ideņtitetu, igauņi sovu tautu i zemi suoce saukt pa cytu volūdu paraugam ‘’Eesti’’.