Igauneja: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Edgars2007 (sprīža | devīņs) →Religeja: ups |
Edgars2007 (sprīža | devīņs) Nav labojuma kopsavilkuma |
||
21 aiļa
|| Pluots || 45 226 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits <small>(2009)</small> || 1 340 415<ref name="Stastistics">
|-
|| [[Laika zona|Laika zona]]<br>-vosorā || EET (UTC +2),<br> EEST (UTC +3)
33 aiļa
== Etimologeja ==
Igaunejis pošu pasauka ‘’Eesti’’, varams, izacēle nu romīšu viesturnīka Tacita dorba „Germania”, kurymā apraksteitys kai germaņu tautys, tai i reitu patautys ar pasauku „aisti” (latiņu: ‘’Aesti’’). <ref>''Germania'', Tacitus, Atdale XLV</ref> Tacits jūs aprakstejs kai cīši barbaryskys patautys, kurys runoj vysā izškireigā volūdā kai cytys itymā apleicīnī. Taipoš skandinavu saguos Igauneja cieški apraksteita kai ‘’Eistland’’. Latiņu volūdys rakstīņūs igauņu zemis cieški pasauktys kai ‘’Estia’’ ci ‘’Hestia’’. Igauņu pošu tautys pasauka beja ‘’maarahvas’’ (zemis tauta). Tik 19 godu symtā, kab styprynuotu sovu nacionalū ideņtitetu, igauņi sovu tautu i zemi suoce saukt pa cytu volūdu paraugam ‘’Eesti’’.
Latgalīšu i latvīšu volūdys pasauka „Igauneja” izacēluse nu Indrika kronikā apraksteituos Ugaunejis pasaukys, kura pa latvīšu lingvista Juoņa Eņdzelina guodim, tykuse izsaceita kai ‘’Ügaunija ‘’ <ref name="celojumubode">[http://www.celojumubode.lv/?valsts_page_id=2&Igaunija Igaunija]</ref>
== Viesture ==
39 aiļa
Igauneja jau 13 godu symta suokuos saukta kai igauņu patautu apdzeivuota teritoreja, kura sasadora nu 8 zemem. Pa pyrmajim krusta vaidim Baļtejā (13 godu symta suokuos) Igaunejis zeme beja padaleita pa pusei – Dīnavydu Igauneju pavaļdeja Livonejis Konfederacejis sadorā, a Pūstumu Igaunejā nu 1219 da 1346 beja īstateita Igaunejis gercogiste kai Danejis vaļsteibys dale, piečuok puordūta vuocīšu Teutonu ordinam. Jau par godu atdūta Livonejis ordinam. Livonejis Konfederacejā nalītova Igaunejis pasauku. Tys atdzeivynuots 1583 godā, kod pūstumu Igauneju pavaļdeja Švedeja i juo sadorā beja pa sevim vaļdoma Igaunejis gercogiste (piečuok proviņceja). Dīnavydu Igauneja 1561 godā ītyka Lītovys Dyžanajuo Kunigaikštejā (LDK, nu 1569 goda Obeju Tautu Republikai). Par Obeju Tautu Republikys i Švedejis vaidim (1600-1629) dīnavydu Igauneja ītyka Švedejis sadorā, tok nabeja sasīta ar Igaunejis proviņceju, a kūpā ar pūstumu [[Latveja|Latveju]] (Vydzeme i Reigys mīsts) īguoja Livonejis proviņcejis sadorā.
Nu 1645 goda, kod Švedeja puorjēme nu Danejis Saremys solu<ref name="History World">[http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?groupid=3064&HistoryID=ac83 History of Sweden]</ref>, da Pūstumu vaidu beigom (1721) vysa igauņu apdzeivuotuo teritoreja pīdarēja Švedejai (lelums švediškai runojūšim dzeivuotuojim beja repatrieti da Švedeju par vuocīšu okupaceju Ūtrūs pasauļa vaidu godūs). 1721 godā vysys par Pūstumu vaidim švedu vaļdeituos igauņu i latvīšu zemis tyka Krīvejis imperejis sadorā. Nazkodejuo švedu Igaunejis proviņceja tyka par Igaunejis guberneju, a Livonejis proviņceja – Liflandejis guberneju.
Igaunejis napavaļdeiba īstateita 1918 gods pebraļa 24 dīnā, koč i mīreigai tū dareit trauceja vuocīšu okupaceja nu 1918 gods pebraļa da nojabra mienesim. Par Vuocejis kapitulaceju Pyrmajūs pasauļa vaidūs 1918 gods nojabra 11 dīnā, sovu dorbu atjaunynova Igaunejis Tamlaiceiguo Vaļdeiba, kuru vadeja Konstantins Pets.
54 aiļa
Igaunejis rūbežs ar [[Latveja|Latveju]] dīnavydūs irā 343 km, reitūs ar [[Krīveja|Krīveju]] 338 km. Nu 1920 da 1945 godam Igaunejis rūbežs ar Krīveju, pījimts pa 1920 goda Tarbatys Mīra Dasarunu, beja aiz Narvys upis pūstumreitūs i aiz Petseru mīsta dīnavydreitūs. Ituo teritoreja, aizjamūt 2,300 km² lelu pluotu, Stalins nalykumeigai daškīre Krīvejai Ūtrūs pasauļa vaidu beiguos. Deļ tam rūbežs iz vyds Igaunejis i Krīvejis navā nūstateits da myuslaikim.
Igauneja irā [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiurys]] reitu molā taišni preteim Suomejai par Suomu jiurys leici iz daaugūšuos Reitu Europys platformys iz vyds 57,3 ° i 59,5 ° pūstumu paralelem i 21,5 ° i 28,1 ° reitu meridianim. Reļjefs zams, vydyskai tik 50 m viers jiuru leidzīņa. Vaļsteibys pošu augstais kolns – Lelais Munamegs (''Suur Munamägi'') dīnavydreitūs pasaceļ 318 m viers jiuru leidzīņa. Jiurmalis garums dasnīdz 3,794 km – ite jiurai daudzi leiču i šauru. Taipoš Igauneja tur vaira kai 1,500 solu (10% vaļsteibys pluota), tok dzeivoj tik kaiduos 9-10 soluos. Leluokuos irā Sāremā i Hījumā solys<ref name="worldinfo">[http://www.worldinfozone.com/country.php?country=Estonia World Info Zone]</ref><ref name="worldinfoEstonia">
Igaunejis klimats irā pūstumu dalis māranajuo zonā i puorīmys zonā iz vyds jiuru i koņtinentaluo klimata. Igaunejā irā četri godslaiki, vysi gondreiž vīna garuma. Vydyskuo temperatura sveirej nu 16.3 °C Baļtejis jiurys soluos da 18.1 °C zemisvidīnī juļa mienesī, goda pošuo syltuokajuo mienesī, i nu −3.5 °C soluos da −7.6 °C zemisvidīnī pebraļa mienesī, pošuo soltuokajuo mienesī. Vydyskuo goda temperatura Igaunejā irā 5.2 °C.<ref name="EMHI">
== Politiskuo sistema ==
168 aiļa
Oficialuo Igaunejis Republikys volūda irā igauņu. Pa 200 goda datim, tei irā dzymtuo volūda 83,4% Igaunejis dzeivuotuoju.<ref name="today">(Angliskai)[http://www.google.lt/url?sa=t&source=web&ct=res&cd=10&url=http%3A%2F%2Fweb-static.vm.ee%2Fstatic%2Ffailid%2F460%2FNationalities.pdf&ei=csI6SqqVOdWOsAbt44DYBg&usg=AFQjCNHtSngm15vXN6mbJc8XOaTFjZBErg&sig2=64BA80uef2tFPzx6bVpjOg Estonia Today - POPULATION BY NATIONALITY]</ref> Igauņu volūda pīdar Suomugru volūdu saimei, jei irā radnesteiga suomu, līvu, votu, samu, ungaru i cytom volūdom, tok navā leidzeiga sovu sābru latgaļu, latvīšu, krīvu i švedu volūdom, kurys pīdar indoeuropīšu volūdu saimei.
15,3 % Igaunejis dzeivuotuoju dzymtuo volūda irā krīvu.
=== Religeja ===
| |||