Saldus
Saldus irā mīsts Latvejā, Kūrzemis nūvodā pa obejom pusem Cīceris upei. Saldus nūvoda administrativais centrys. Atstotums nu Reigys 119 km, a nu sābru mīsta Bruocānim tik 7 km. Pyrmū reizi mīsta vuords raksteitūs olūtūs atrūnams 13 godu symtā, tok par mīsta īstateišonu īskaita 1856 godu. Mīsta tīseibys nu 1917 goda, kod Saldus beja Kuļdeigys apleicinī. Pa dzeivuotuoju skaitam Saldus irā 16 lelais mīsts Latvejā.
Saldus | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Saldus Oskara Kalpaka laukums | ||||||
|
||||||
Koordinatys: 56°39′59″N 22°29′37″E / Koordinatys: 56°39′59″N 22°29′37″E / | ||||||
Pluots | 10,10 km² | |||||
Dzeivuotuoju sk. (2016) | 11 479 [1] | |||||
Bīzeiba | 1136,5 dz./km² | |||||
Viesturiskuos pasaukys | Frauenburg (vuocīšu) | |||||
Mīsta tīseibys | nu 1917 goda | |||||
Posta iņdeksi | LV-3801 | |||||
Teiklavīta | www.saldus.lv |
Viesture
pataiseitPyrmū reizi viesturiskūs dokumentūs mīsts aizraksteits 1253 godā. Da 13 godu symta mīsta apleicīnē bejs senejū kuršu piļskolns, kas radazms mīsta gerbā. Da 1914 godam mīsta oficialuo pasauka bejuse Frauenburga (nu vuocīšu volūdys: Buobu piļs). Ap 1314 godu natuoli nu Saldus piļskolna Livonejis ordiņs pastateja pili, ap kuru suoce ceļtīs dzeivojama vīta. mīsts cīši suoce pasalelynuot Kūrzemis gercoga Jākuba vaļdeišonys laikā (nu 1642 da 1682 godam). Tū veicynova īdeveiguo vīta, kur nu Meitovys-Klaipiedys ceļa atguoja ceļš iz ūtrejū gercogistis golvysmīstu Kuļdeigu. Par Saldus īstateišonys godu īskaita 1856 godu, kod suoce atjaunynuot Pūstumu vaidūs nūgrautū mīstu. mīsta tīseibys daškiertys 1917 godā vuocu okupacejis laikā. Saldus beja pyrmais Latvejis mīsts, kuru nu boļševikim atbreivova Latvejis armejis Kalpaka bataļjons.
Teiklavītys
pataiseitItys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |