Saldus irā mīsts Latvejā, Kūrzemis nūvodā pa obejom pusem Cīceris upei. Saldus nūvoda administrativais centrys. Atstotums nu Reigys 119 km, a nu sābru mīsta Bruocānim tik 7 km. Pyrmū reizi mīsta vuords raksteitūs olūtūs atrūnams 13 godu symtā, tok par mīsta īstateišonu īskaita 1856 godu. Mīsta tīseibys nu 1917 goda, kod Saldus beja Kuļdeigys apleicinī. Pa dzeivuotuoju skaitam Saldus irā 16 lelais mīsts Latvejā.

Saldus
Saldus Oskara Kalpaka laukums
Saldus Oskara Kalpaka laukums
Saldus karūgs Saldus gerbs
Karūgs Gerbs
Saldus (Latveja)
Saldus
Saldus
Koordinatys: 56°39′59″N 22°29′37″E /  / 56.66639; 22.49361Koordinatys: 56°39′59″N 22°29′37″E /  / 56.66639; 22.49361
Pluots 10,10 km²
Dzeivuotuoju sk. (2016) 11 479 [1]
Bīzeiba 1136,5 dz./km²
Viesturiskuos pasaukys Frauenburg (vuocīšu)
Mīsta tīseibys nu 1917 goda
Posta iņdeksi LV-3801
Teiklavīta www.saldus.lv

Viesture

pataiseit

Pyrmū reizi viesturiskūs dokumentūs mīsts aizraksteits 1253 godā. Da 13 godu symta mīsta apleicīnē bejs senejū kuršu piļskolns, kas radazms mīsta gerbā. Da 1914 godam mīsta oficialuo pasauka bejuse Frauenburga (nu vuocīšu volūdys: Buobu piļs). Ap 1314 godu natuoli nu Saldus piļskolna Livonejis ordiņs pastateja pili, ap kuru suoce ceļtīs dzeivojama vīta. mīsts cīši suoce pasalelynuot Kūrzemis gercoga Jākuba vaļdeišonys laikā (nu 1642 da 1682 godam). Tū veicynova īdeveiguo vīta, kur nu Meitovys-Klaipiedys ceļa atguoja ceļš iz ūtrejū gercogistis golvysmīstu Kuļdeigu. Par Saldus īstateišonys godu īskaita 1856 godu, kod suoce atjaunynuot Pūstumu vaidūs nūgrautū mīstu. mīsta tīseibys daškiertys 1917 godā vuocu okupacejis laikā. Saldus beja pyrmais Latvejis mīsts, kuru nu boļševikim atbreivova Latvejis armejis Kalpaka bataļjons.

Teiklavītys

pataiseit


  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā»