Poļarrots

Poļarrots irā paraleļs sevkurā nu planetys pusrutuļu, aiz kuruo iz geografisku poļa pusi irā taida teritoreja, kur koč div reizis par godu nanūteik dīnnakts gaišuo i tymsuo laika meitovys. Apgabaļūs aiz poļarrota saule koč vinu reizi zīm naizlāc (t. i., nasabeidz poļaruo nakts) i koč vinu reizi vosor nanūsalaiž (t. i., nasabeidz poļaruo dīna). Kū tyvuok da poļam, tū poļaruo nakts i poļaruo dīna garuoka.

Pūstumu i dīnavydu poļarratu rūbeži iz Zemis kartys izkluotiņa

Pūstumu poļarrats

Poļarrots

Planeta var turēt div poļarrotus. Jūs vīta pīdar nu planetys grīsšonuos ass styurīņa leluma pret ekliptiku.

Zemis poļarroti

Zemis poļarrotu geografiskuos koordinatys (plotums):

• Pūstumu poļarrots 66° 33′ 38" pūstumu plotuma

Pūstumu poļarrots īt caur Krīveju, Aļasku (ASV), Kanadu, Grenlaņdeju (Daneja , Suomeju, Norvegeju, Zvīdreju, i cīši mozu jiursolu pa pūstumu pusei nu Islaņdejis.

• Dīnavydu poļarrots 66° 33′ 38" dīnavydu plotuma

Dīnavydu poļarrots īt caur Antarktidu.