Plysūna lelakmiņs

Plysūna lelakmiņs aba Plysūna akmiņs — lelakmiņs pi Plysūna azara Istrys pogostā, dobys pīminieklis.

Akmiņs atsaguļs iudinī, Plysūna azara dīnavydu azarmalē, iz Istrys i Škaunys pogostu rūbeža, kauprainē. Da akmiņa var daīt tik sausā laikā, kam apleicīne puorguojuse peisā. Guodojams, ka akmini atness laduojs. Nu 1977 gods apsorgojams kai geologiskais i geomorfologiskais dobys pīminieklis.

Geologiskais aprakstejums:

• Sluoniskys migmatizāts gneiss ar lelom kvarca i aplita dzeislom, tur daudzi aļmaņdina kristalu.

Māri:

• garums — 5,4 m;
• plotums — 4,4 m;
• augstums — da 3 m;
• apleikmārs — 17 m;
• zemisviersa vydums — ap 35 m³.

Apleicīnē aizraksteiti pīstuoški, ka pi Plysūna akmiņa vīnam veiram zīm aizguojs prīškā svešinīks i vadynuojs da seve gostūs garmanis muzykys pasaklauseitu. Veirs laidīs svešinīkam leidza, pasagastiejs i pasaklausejs, kai svešais spieļuoj garmani, piečuok aizmidzs, a pīsamūds zīmys soltumā gulādams iz Plysūna akmiņa.