Plīksnis

Plīksnis (anglīšu: (geological) rock, subsurface rock, geological material, latvīšu: iezis, lītaunīku: uoliena, krīvu: горная порода) - vīnmuka litosferys daļa, sasadorūša nu vīna tuo poša voi nazcik tūs pošu mineralu (mineralu škiru). Plīkšņus klasificej pa jūs izaceļšonai (genezei), mineraliskajam kimiskajam sadoram i pa strukturai (sataisūšūs daleņu teksturai). Pa izaceļšonai plīkšņus padola iz magmatiskajim plīkšnim, nūsādplīkšnim i metamorfiskajim plīkšnim. Ar plīkšņu tiemiešonu aizajam geologejis atzaris petrologeja i petrografeja, nūsādplīkšņu tiemej i litologeja.

Plīksnis

Magmatiskī plīkšni

Golvonais rakstīņs: Magmatiskī plīkšni.

Magmatiskī plīkšni atsarūn nu magmys sasadola iz divejom pamatkategorejom: intruzivī plīkšni aba plutoniskī plīkšni, dzilīņplīkšni i efuzivī plīkšni aba vulkaniskī plīkšni. Intruzivī plīkšni ceļās, kod magma izalej pa Zemis viersu, atsaļ i kristalizejās. Efuzivī (vulkaniskī) plīkšni atsarūn tūlaik, kod magma dasnādz Zemes viersu kai lava. Intruzivī plīkšni kristalizejās lānas, atsoldami godu tyukstūšu i milijonu garumā, aiztuo vulkaniskī plīkšni atsaļ i sacītej par nazcik dīnu ci nedeļu.

Nūsādplīkšni

Golvonais rakstīņs: Nūsādplīkšni.

Nūsādplīkšni ceļās, izalikalejūt klastiskajom nūsādom, organiskajai lītnai voi kimiskajom nūsādom (evaporitim). Piec izalikaliešonys dalenis sapluokšt i cemeņtejās — ituo procesa sauc par diagenezi. Nūsādplīkšni pasataisa iz Zemis viersa ci tyvai da jam.

Metamorfiskī plīkšni

Golvonais rakstīņs: Metamorfiskī plīkšni.

Metamorfiskī plīkšni atsarūn tūreiz, kod sevkura plīkšņu atmeja (īskaitūt i metamorfiskū plīksni, pasadarejušu jau agruok) teik izškireigūs temperaturys i spīdīņa apstuokļūs. Itei temperatura i spīdīņs vysod augstuoki na pi Zemis viersa, i jim vajaga byut gona augstim, kab puormeitu plīksnī asūšūs mineralus par cyta tipa mineralim, a voi cytom tūs pošu mineralu formom.

Nu plīkšņu sasadora Zemis gorūza (tymā vydā litosfera i maņteja).