Paguļāni

Paguļāni (latvīšu: Mežciems, krīvu: Погулянка) — Daugpiļs mīsta daļa juos pūstumvokorūs. Izalikaliejuse Daugovys lobajā molā pi mīsta rūbeža, 7 km nu centra. Paguļānūs irā vaļstiskuos zeimeibys kuļturys pīminieklis — 1883 godā stateituo kurortsāta. Nazkodejuo kurorta teritorejā guļdz dabeigs mineraliudiņa olūteņš.

Pasaukys

Paguļānu vuords vīnys saknis ar napatuoļ asūšūs Aužguļānu i Vydsguļānu pasaukom.

Krīvyskajā i puoliskajā sasazynuošonā Paguļānu vuords beja puorgrīzts par Pogulianka (Погулянка). Nu tīnis lejslatvīšu volūdā īguoja „Poguļanka“, i tai Latvejis īstatis solys oficialai sauce da 1937 godam, kod K. Uļmana režima īdzeivynuotuos vīnaiduošonys politikys īspaidā Paguļānu oficialai puorsauce par „Mežciems“. Itū pasauku latvīšu volūdā lītoj pa šai dīnai.

Viesture

Da 1927 godam Paguļāni beja izslyvušuo grafa Pļatera-Ziberga sovums.

XIX gs. pādejuos godu desmitēs Daugpiļs tierdzuoni jēme randavuot nu Ziberga zemis pluotus i stateitīs Paguļānūs vasarneicys. Augūt vosoruotuoju mīsteņam, grafs Zibergs sasprīde Paguļānūs pastateit baļneologiskū sanatoreju, jei atsadareja 1883 gods vosorā. Dzeideibys dyuni jēme nu Trejkuortu azaru. 1915 godā Paguļānūs beja 117 vasarneicu, kurortsāta, špitalis i lels parks. Pyrmū pasauļa vaidu laikā sola panycynuota, sagrauduotys ap 57 vasarneicys, apmaituotys dzeideibys īstatis, parūceibys. 1925 godā Paguļānim daškierts bīzai dzeivojamys vītys (solys) statuss.

1927 godā Paguļānu kurortsāta beja nacionalizāta i nu Pļatera-Ziberga sovuma puorguoja akciju sabīdreibys „Līksna” sovumā. 1929 godā a/s „Līksna” atjaunynuoja Paguļānu kurortsātu i atdareja jamā sanatoreju. 1935 godā Paguļānūs saskaiteitys 92 vasarneicys, 306 dzeivuotuoji. 1937 godā, īdzeivynojūt tūlaik Latvejā i Europā modeigū kuļturys vīnaiduošonys politiku, K. Uļmana vaļdeiba sasprīde Paguļānu oficialai puorsaukt par „Mežciems“. 1938 godā sanatoreju atpierka Latvejis kreditu banks par 250 tyuktūšu latu i paplatynuoja jai pīdarūšū zemis pluotu da 356 gektaru, īslādzūt jimā pīcus azarus.

Piec Ūtrūs pasauļa vaidu, 1946 godā, Paguļānus daškeire Daugpilei. Sanatoreja beja atjaunynuota 1946 godā i dareja da 1993 godam. Pa Latvejis vaļdeibys riedejumam 1995 g. juļa 31 dīnā jei nu vaļstiskuo sovuma beja atdūta iz privatizacejis i jū nūpierka Daugpiļs SIA „Guron”. Niule kuorms stuov tukšs.

Paguļānūs dzeivuojs vysuzeimeiguokais latgaļu viesturnīks Boleslavs Brežgo.