Pīterpiļs
Pīterpiļs aba Pīterburga, aba Sanktpeterburga (krīvu: Санкт-Петербург) irā mīsts pūstumvokoru Krīvejā, Nevys upis greivā pi Baļtejis jiuru Suomu leiča, Leningrada apgabaļa centrys, ūtrais pa lielumam Krīvejis mīsts (piec Moskovys).
Pīterpiļs Санкт-Петербург | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Pīterpiļs vierīni | ||||||
|
||||||
Koordinatys: 59°57′N 30°19′E / Koordinatys: 59°57′N 30°19′E / | ||||||
Pluots | 1439 km² | |||||
Dzeivuotuoju sk. (2010) | 4 848 700 | |||||
Bīzeiba | 3 384 dz./km² | |||||
Viesturiskuos pasaukys | Petrograds, Leningrads | |||||
Īstateits | 1703 godā | |||||
Mīsta tīseibys | nu 1703 goda | |||||
Teiklavīta | gov.spb.ru |
Pīterpiļs XVIII godusymtā suokta stateit kai Krīvejis golvysmīsts suomugru tautu apdzeivuotā teritorejā. Nu XVIII gs. vys augūšuo mīsta dzeivuotuoji pa lelumam krīvvolūdeigi, i pīterpilīšu skaits niule puorsniedzs jau 4 milijonus. XIX gs. beiguos i XX gs. suokuos Pīterpilī apsadzeivuoja leluoks skaits latgalīšu, i nu 1879 da 1917 godam Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos atmūdys centrys.
Mīstam sova gaisūsta (Pulkova), jiuru ūsta (pi Suomu leiča) i upis ūstys (pi Nevys greivys). Izraisteita mašinindustreja, malnuo i kruosojuo metalurgeja, kimejis, vīgluo, puortykys i poligrafejis industreja. Nu 1955 g. mīstā dorbojās metra.
Pīterpiļs irā Krīvejis zineibu akademejis centrys, mīstā daudzi zineibys īstotu, 43 augstškolys (jūs vydā – universitets, konservatoreja). Dorbojās 16 profesionalu teatru (zemeiguokī – operys i baleta, dramys), lelys bibliotekys (Nacionaluo biblioteka, Zineibu Akademejis biblioteka), 43 muzeji (zeimeiguokī – Ermitažs, antropologejis i etnografejis, zineibys i tiemiejumu). Pīterpilī nu 2008 gods dora Krīvejis konstitucionaluo tīsa.
Viesture
pataiseitDa XVIII gs. — niulejuos Pīterpiļs teritorejā Nevys greivā dzeivuoja suomugru tautys (saukti par vepsim, čūdarim i ct.).
XVII i XVIII gs. meitovuos — Krīvejis cars Pīters I caur ceikstīnim itū teritoreju atjēme nu Zvīdrejis.
1703 g. maja 27 d. — Pīters I itamā vītā suoce stateit jaunū Krīvejis golvysmīstu i deve jam sova aizguodnīka Sv. Pītera vuordu.
1713 – 1728 g. i 1732 — 1918 g. – Pīterpiļs beja Krīvejis imperejis golvysmīsts (piečuok itys statuss tyka Moskovai) i svareigs ūstys mīsts Krīvejis tierdzeibai ar Vokorim.
1852 – 1862 g. — pastateits Pīterpiļs – Varšovys dzeļžaceļš, jis vadynuoja i Pīterpiļs raisteibu vysumā, i latgalīšu apsadzeivuošonu Pīterpilī leluokā skaitā.
1879 – 1917 g. — Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos kulturys centrys. Ite suoce izīt pyrmuo latgalīšu periodika, vuicejuos i dorbuojuos spūdri latgalīšu atmūdys dareituoji, beja īstateits ap 30 latgalīšu školu, nūtyka šoluotuoju kursi, beja taiseiti latgalīšu bīdreibu saguojumi i kulturys sariedīni.
1905 – 1907 g. — Pīterpilī nūtyka pyrmais nu treju lelūs vaļstiskūs apvārsumu – 1905 g. revoļuceja.
1914 – 1924 g. — Pīterpiļs beja puorsaukta Petrograds (krīvyskai Петроград).
1917 g. — Pīterpilī nūtyka ūtrais i trešais lelais vaļstiskais apvārsums: Februara revoļuceja, kuramā nu trona puordzyna caru, i Oktobra revoļuceja, kuramā Krīvejis vaļdeišonu puorjēme lelinīki (komunisti).
1924 g. — pīcys dīnys piec Lenina nūmieršonys Petrograda puorsauce par Leningradu.
1934 – 1938 g. — Stalina režima laikā Pīterpilī i juos apleicīnē nūtyka "etniskuos teireišonys", kuramuos nu krīvu rūkys lelā skaitā cīte i senejī ituos apleicīnis suomugriskuos ciļmis dzeivuotuoji, i nu jauna mīstā apsadzeivuojušī mozumtautu pīstuovi, īskaitūt latgaļus.
1941 – 1945 g. — Ūtrūs Pasauļa vaidu laikā Pīterpili apmāram 900 dīnu ilgai beja apguluse vuocīšu armeja, i mīsts dzeivuoja blokadys apstuokļūs, caur kū vaira kai 600 000 pīterpilīšu nūmyra nu bods. Deļ kara laika varūneiguos iztvereibys 1945 godā Pīterpilei daškierts varūņmīsta vuords.
1991 g. juņa 12 d. — Pīterpiļs dzeivuotuoji referendumā nūbolsuoja, kab vītā Leningrada mīstam byutu atdūta atpakaļ viesturiskuo pasauka Sanktpeterburga.
1879 g. — suoce dorbu Pīterpiļs katuoļu goreigais seminars, kurymā nu 1884 g. vuiceja latgalīšu volūdu (seminārā studēja zeimeigi latgalīšu nacionaluos atmūdys dareituoji: A. Platpīrs, J. Višnevskis, F. Trasuns, A. Kaņtinīks, S. Tukišs, P. Smeļters, F. Laizāns, M. Dukaļskis, N. Rancāns, K. Skrynda, F. Kemps, P. Tukišs i ct.).
1901 – 1906 g. — Pīterpilī dorbuojuos N. Rancāna kūpdzeive jaunīšim nu Latgolys.
1903 g. — Pīterpilī nūtyka pyrmuo latgalīšu pareizraksteibys sprīža, kuramā atsasaceits nu nazcik puoliskūs grafikys elementu izlītuošonys.
1903 g. — Pīterpilī suoce izīt pyrmuo latgalīšu periodika ("Zvaigzne" 1903 g., "Gaisma" 1905 – 1906 g., "Sākla" 1906 g., "Dryva" 1908 – 1918 g., "Jaunys Zinis" 1912 – 1914 g.).
1903 – 1913 g. — Pīterpilī dorbuojuos "Pīterburgys latvīšu muzykalyskuo sabīdreiba" — latgalīšu bīdreiba ar koru, kūkļuotuoju ansambli, simfoniskū orkestri, teatra pulceņu, koņcertim, dramatiskajim pastatejumim, tematiskajim vokorim i biblioteku.
1906 g. — F. Trasuns tyka par Latgolys pīstuovi pyrmajā Krīvejis Vaļstiskajā Dūmā.
1906 g. — Pīterpilī bruoli K. i O. Skryndys organizēja latgalīšu volūdys stuņdis (pi Sv. Katris bazneicys).
1907 – 1909 g. — Pīterpilī dorbuojuos K. Skryndys vadeiti latgalīšu školuotuoju sagataviešonys kursi.
1906 g. — Pīterpilī O. Skrynda un F. Obšteins izdeve pyrmū latgalīšu tautudzīšmu apdarīņu lasejumu "Dzīšmu vuoceleite".
1908 g. — Pīterpilī izdūta pyrmuo pošu latgalīšu sagatavātuo latgalīšu volūdys gramatika — O. Skryndys "Latvīšu volūdys gramatika" ("Латышская грамматика летгальскаго нарѣчія").
1909 g. — F. Trasuns Pīterpilī izdeve pyrmū latgalīšu skaitomgruomotu — hrestomateju sātai i školai "Školys Duorzs".
1915 – 1919 g. — Pīterpilī dorbuojuos "Latgalīšu paleidzeibys bīdreiba kara uperem" (ādynuošona, naktsvītys, dareitovys, medicīniskais paleigs, školys (vaira kai 30) i pedagogiskī kursi).
1917 g. — Pīterpilī īstateita "Latgolys školuotuoju savīneiba”
Nūruodis i olūti
pataiseit- ↑ Leikuma L. Latgalīšu volūda. 1 d. - Sanktpeterburga, 2003, 1 psl.