Osvalds Kravaļs

Osvalds Kravaļs (latvīšu: Osvalds Kravalis; dzims 1942 g. apreļa 27 d. Pyldys pogosta Puotorovā, mirs Daugpilī 2008 g. juņa 30 d.) beja latgalīšu ailinīks i literaturys kritiks. Sagvuordi Ontunejs Rīkstāns, Ašvolds Dveiņuvs. Vadynuojs latgaliskai rokstūšūs literatu audzis atsarasšonu piec 1988 gods, darejs ītaku Oskara Seiksta, Valeņtina Lukaševiča, Juoņa Ryučāna i ct. myuslaiceigūs latgalīšu autoru dailradei.

Biografeja

Beidzs Puotorovys 7-gadeigū školu, Ludzys solsaimesteibys tehnikumu, Latvejis vaļstiskuo universiteta (niule – Latvejis universitets) Viesturis i filologejis fakuļtetu. Darejs laikroksta Literatūra un Māksla redakcejā, Zineibu akademejis Volūdys i literaturys institutā. Myuža pādejū laikavydu puorlaids Daugpilī. Darejs par Daugpiļs teatra literaruos dalis vedieju, Rakstinīku savīneibys Daugpiļs atdalis sekretaru. Organiziejs Ludzys literarū savīneibu. Laids progresivū latgalīšu žurnalu Jaunuo Dzeive. Bejs Latvejis Rakstinīku savīneibys bīdris (nu 1979 g.), latgalīšu literatu savīneibys Dveiņuva bīdris. 2009 godā Osvaldam Kravaļam daškierts latgalīšu kulturys apduovaņs Boņuks 2008 nominacejā Par īlicīni latgalīšu literaturys raisteibā.

Literaruo darbeiba

Latgalīšu trešuo druka nulīguma laikā publiciejīs baļtīšu volūdā, a latgaliskai raksteitī dorbi palykuši rūkrokstūs da poš Atdzimšonai 1988 godā. Pyrmuo publikaceja — receņzeja Veireigais kuojinīks (Vīrišķīgais kājāmgājējs) — laikrokstā Padomju Students 1967 godā. Presē nūdrukavuojs daudzi dzeivuļu i rokstu ap Latgolu. Roksti ap poezeju apkūpuoti gruomotā Vajag byut (Jābūt, 1984). Sastatejs rokstu lasīņus ap bārnu literaturu Sudabreigais vuords (Sudrabotais vārds, 1982), Padūms (Padoms, 1986, 1988), fabulu izlasi bārnim Trešuo aste ( 'Trešā aste, 1981).

Latgalīšu volūdā dzeivuli i roksti ap Latgolu publicāti, suocūt nu 1988 gods: žurnalā Jaunu Dzeive, laikagruomotā Tāvu zemes kalendars, rokstu lasīnī Olūts, Ludzys literatu apvīneibys kūplasīnī Saule iz izkapts kuota (Saule izkapts kātā, 1991) i cytur. Populara Osvalda Kravaļa kulturviesturiskuo poema Bruoļ, pīmiņ!.