Nierzys pogosts

Nierzys pogosts irā Ludzys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogosta centrā dora tautys noms, biblioteka, feļčeru punkts i Nierzys pamatškola. Raipolē dora katuoļu bazneica.

Nierzys pogosts
Nūvods:	Ludzys nūvods
Centrys:	Nierza
Pluots:	92,11 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010):	497
Bīzeiba:	5.4 dz./km2

Viesture

Viesturiskai Nierzys pogosta teritoreja bejuse Ludzys apleicinī. 1935 godā pogosta pluots beja 112 km² i tymā dzeivova 1405 ļauds. 1945 godā pogostā īstateja Lūrupu, Nierzys, Seiļu, Tymuļu i Skryņu solys padūmi, a pošu pogostu 1949 godā likvidieja. Nu 1949 gods da 1959 godam Nierzys sola bejuse Sīnuojis rajonā, a nu 1959 goda Ludzys rajonā. 1954 godā Nierzai davīnova likvidātū Tymuļu solu, 1971 godā likvidātuos Rgluoju solys sovetu saimisteibys "Nierza" teritoreju, a 1975 godā likvidātū Lūrupu solu. 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Ludzys nūvodam.

Rūbeži

Nierzys pogosts tur rūbežu ar:

• Ludzys nūvoda Brygu pogostu, Pyldys pogostu, Rundānu pogostu i Vysnovys pogostu;
• Sīnuojis nūvoda Ļauderu pogostu i Zaļesis pogostu.

Dzeivuotuoji

Nierzys pogostā dzeivoj 497 ļauds, nu jū 76,1% latvīšu, 17,8% krīvu i 2,6% ukraiņu. Lelums pogosta dzeivuotuoju katuoli.

Solys

Nierzys pogosta ļauds dzeivoj 39 soluos. Pošu leluos solys - Kušneri, Marlina, Nierza, Raipole, Vonogi.

Saimisteiba

Transports i saiteibys

Pogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceļš Jākubmīsts-Rēzne-Terehova (A12), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi. Nierzys pogostu škārsoj dzeļžaceļa lineja Krystapiļs-Sīnuoja, iz kurys vīna staceja "Nierza".

Nierzys pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale "Nierza" Nierzys solā (LV-5729).