Laikvuords

Laikvuords — runysdaļa, kura izsoka darbeibu voi stāti kai laikā nūteikūšu procesu i atsoka iz vaicuojumu kū dora?, kū dareja?, kū dareis?, taipoš iz vaicuojumu kas nūteik?

Pīvadumi: (leits) lej, (jis) brauc, dzīd; nagribēja, volkuojuos, bļuzneja, raksteis, ruodeis, ass, beja guojs, asūte guojuse).

Laikvuordu kategorejis — persona, laiks, skaits i izsaceiba.

Izsaceibys

Laikvuordam latgaļu volūdā 4 izsaceibys:

Eistynuma izsaceiba (ād, ēde, ēss, irā ieds, beja ieds, byus ieds) aproksta eistynumā nūteikūšu darbeibu.
Puorstuostis izsaceiba (āds, ieškys, ass ieds, byuškys ieds) aproksta darbeibu cyta cylvāka puorstuostē, cieškuok tūlaik, kod runuotuojs nazyna, ci taišni tai nūtics, a voi jam gribīs nazkai atsarūbežuot nu tūs darbeibu.
Gribiejuma izsaceiba (āstum, āstim, āstu, āstumem, āstumet, byutum ieds, byutim ieds, byutu ieds, byutumem āduši, byutumet āduši, ) aproksta darbeibu, kura nūtyktu, ci taidu, kurū runuotuojs grybātu dareit, ka byutu tam atsateikūši apstuokli.
Pīsacejuma izsaceiba (ēd!, lai ēss!, ēssim!, ēdit!) aproksta pīsacejumu ūtrajai personai nazkū dareit.

Vītā latvīšu vajadzeibys izsaceibys tradicionalajā latgaļu volūdā lītoj konstrukcejis ar vajadzēt voi daīt, dasaīt, dasavest i laikvuordu nanūsaceibā (latvīšu man jāēd, tev jāēd, viņam/viņai jāēd, mums jāēd, jums jāēd, viņiem/viņām jāēd — latgaļu maņ vajag ēst, tev vajag ēst, jam/jai vajag ēst, mums vajag ēst, jums vajag ēst, jim/jom vajag ēst; maņ daīt ēst, tev daīt ēst, jam/jai daīt ēst, mums daīt ēst, jums daīt ēst, jim/jom daīt ēst).

Konstrukcejis ar daīt, dasaīt, dasavest lītoj tūlaik, kod vajadzeiba mīdzama, aizstotoma. Pīvadumam: latvīšu man jāēd vairāk dārzeņu, tad būšu veselāks — latgaļu maņ vajag ēst daudzuok duorzuoju, tūlaik byušu veseliškuoks, bet: latvīšu es taču vecmāmiņu pazīstu, pie viņas atkal būs daudz jāēd — latgaļu es tok vaceiti pazeistu, pi juos otkon daīs/dasaīs daudzi ēst.

Laikvuorda pamatformys

Atlasynuotuos formys var darynuot nu 3 pamtformu — nanūsaceibys, 3 personys vīnskaita niulejuo laika, 3 personys vīnskaita puorguojušuo laika. Pīvadumam, skaiteit-skaita-skaiteja, stateit-stota-stateja. Latgalīšu volūda itamā zinē leidzeiga lejislatvīšu i lītaunīku volūdai — laikvuordu pamata formys vīgļuok izavuiceit sevkuram laikvuordam pa sevim nakai izavuiceit gryutu lykumu, kurs nūsoka, kaidys formys lītuot sevkuram laikvuordam. (Anglīšu i vuocīšu volūdā irā saroksts ar nazcik symtu naregularūs laikvuordu, a latgalim naregulari irā lelums laikvuordu).

Atlasynuotuos formys ir cytys laiku formys eistynuma izsaceibā, cytu izsaceibu formys, dorūtne i cīšūtne, divdabu formys (kurys lītoj i nazcik laikvuordu formom sastateit, pīvadumam, salyktajūs laikūs i cīšūtnē).

Konjugacejis (personuošonys)

Laikvuordam irā treis konjugacejis aba personuošonys. Juos var nūstateit pa vysu treju pamatformu golyunem.

Atsagrīžamī laikvuordi

Laikvuordi var byut atsagrīžami aba refleksivi. Taidu laikvuordu nanūsaceiba tur golyuni "-tīs". Pīvadumam, "mozguotīs", "prīcuotīs". Atsagrīžamī laikvuordi cieški izsoka darbeibu, kurys objekts irā i darbeibys subjekts (pīvadumam, jis mozgojās, nasās) ci izsoka sovā vydā doromu darbeibu (jī stumduos).

Laikvuordūs ar prīdieklim dasalīk atsagrīžamuo daleņa "-sa-" voi (piec "iz-", "aiz-") "-a-", pīvadumam, pasaraksteit, atsastuot, pasajimt, izavuiceit, aizavērt. A ka prīdēkļa navā, tūlaik rokstoma atsagrīžamuo golyune: smītīs, ceļtīs.