Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste

Księstwo Kurlandii i Semigalii
Kurzemes un Zemgales Hercogiste
Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste

1561-1795

Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis gerbs

Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis karte

Golvysmīsts

Meitova

Religeja

luterticeiba, katuoļu

Volūdys

vuocīšu, latvīšu, livonīšu, latgalīšu

Gercogistis puorvaļdis veids

Monarheja

Pluots

27 826 km²

Dzeivuotuoju skaits

200 000 (1794)

Valuta

Tālers

← Prīksteči

Livonejis Ordeņs

Kurzemis Veiskupeja

Piecteči →

Kurzemis Guberņa

Myusdīnu teritorejis

Latveja

Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste (latvīšu: Kurzemes un Zemgales Hercogiste, puoļu: Księstwo Kurlandii i Semigalii) — beja gercogiste myusdīnu Latvejis teritorejā nu 1561 ļeidz 1795 godam, kod nūtyka Trešuo Puolejis daļeišona i gercogiste pourguoja Krīvejis Impērejis sostuovā.^[1] Tei beja Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys vasaļvaļsteiba.

Viesture pataiseit

Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste roduos 1561 godā, Livonejis kora laikā. Piec Viļnis vīnuošonuos paraksteišonys, por pirmū gercogistis gercogu kļuva Gothards Ketlers.^[2] Jys varēje vaļdeit bejušojuos Livonejis zemīs pi nūsacejuma, ka juo gercogiste atroduos Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys pakļauteibā. 1570 godā, Gothards izvede lykumu - Privilegium Gotthardinum, kas ļuove gercogistis kungim pakļaut vītiejus zemnīkus dzymtbiušonai.

Nūruodis i olūti pataiseit

[1] Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis kritums (angliskai)

[2] Gercogs Gothards Ketlers (angliskai)

[1]

[2]