HTML

HTML (Hyper text Markup Language "Hiperteksta īzeimuošonys volūda") – datorūs lītuota teksta īzeimuošonys (markēšonys) volūda, ar kū īzeimuot saturu Internetā. Bīžuokī lītuojumi - puorstaipteikla škūrsteitivim, pruottelefonim, e-posta viestim. Volūdu standartizej W3 konsorcijs. Dokumenti, kas raksteiti HTML formatā atsaškir nu Open Office Writer, MS Word ci Adobe PDF dokumentim ar tū, ka HTML aproksta vīn dokumenta saturu i daļu saturiskū nūzeimi, bet (eipaši HTML 4 i 5) naapzeimoj ituo dokumenta grafiskuos eipateibys - tuos var elasteigi pīmāruot datora videi, kur itys HTML dokuments lītuots. Pīvadumam, HTML apzeimoj, ka teksta gabaleņš irā pyrmuo leidzīņa vyrsroksts, bet naapzeimoj ar kaida fonta burtim, cik lels, kai izleidzynuots, i.t.t.

Elementi i jūs atributi

Pomota vīneiba HTML volūdā irā elements. Kai ari XML volūdā, HTML elementam var byut atributi i īkšpuse. Īkšpusē var byut teksts ci cyti elementi. Sevkuram elementa atributam ir sovs nūsaukums i nūzeime. Atributi bīži puormej nūklusātuos vierteibys. Pīvadumam, HTML fragments:

malns<span style="color:red"><strong>R</strong> sorkons</font> 

irā 2 elementi. Vīns nu elementu (font) puorslādz kruosu nu nūklusātuos (malnys) iz sorkonu. Ituo elementa īkšpusē asūšais elements (strong), puormej fontu nu nūklusāta iz trakna. Pyrmais elements ir ar vīnu atributu (style) i ituo atributa vierteibu color:red. Cytam elementam atributu navā.

HTML kodā atributu vierteibys īsokoms likt pēdeņuos (") ci apostrofūs ('), bet HTML 4.01 standarts tū naprasa.

HTML elementu grupys

• Strukturys i naradzamī elementi. Pīvadumam html, head, link, meta, style, script.
• Bloku elementi, kas aizjam taisnstūri. Pīvadumam, div, p, table, ol, ul, li.
• Plyusmys elementi, kas var puorīt nu vīnys ailis iz citu, bet naprosa sev taisnstūri.

Versejis

HTML versijā nūruoda versejis (i reizim zamversejis) numurus. Pīvadumam, HTML 3.2, HTML 4.01, HTML 5. Pādējuos W3C versejis irā HTML versija 4.01. Versejai HTML 5 irā skices statuss, bet puorsavierieji jau nazcik elementu nu HTML 5 atbolsta. Bejuši centīni HTML raksteit ari teirā XML sintaksē (a ne SGML) - itū projektu sauc XHTML (verseja XHTML 1.0).

2009 godā suoca dorbu WWW arhitektu padūme, i apstyprynova HTML 5 malnrokstu. HTML 5 irā pīmāruots pruottelefonim; tymā irā puors jaunu elementu (pīvadumam canvas), var bez Adobe Flash i leidzeigim līdzeklim attāluot ari audio i video.

Nūruodis

• W3C – WWW arhitektu padūme.
• HTML 4.01 – W3C rekomendacija.
• HTML 5 – W3C malnroksts
• WHATWG – HTML 5 automatikys aproksta dorba grupa.
• HTML4 i XHML1 puormej HTML5 – Vlado Palubinsko apskots ap HTML5.